200 kilometri dienā pa slideniem, bedrainiem lauku ceļiem, lai pārtiku nogādātu uz attālākiem pagastiem un viensētās dzīvojošiem sirmgalvjiem. “Tas nav tikai pārtikas veikals, tā ir sociāla funkcija,” atzīst autoveikala darbiniece Irēna. Kāda ir autoveikala ikdiena ceļā pie klientiem?
Irēna ar autoveikalu pagasta ļaudis ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm apgādā jau 23. gadu. Kā pati atzīst, lielai daļai no klientiem ir teju kā ģimenes loceklis. “Es guļu mājās slima, es uztraucos vairāk saviem tantukiem, nekā visi pārējie var iedomāties. Es uztraucos - viņām taču nebūs, ko ēst,” saka Irēna Tampa, autoveikala pārdevēja.
Irēna ReTV norāda - somā līdzi ir arī zāles, jo nākas saskarties ar gana sūro ikdienu laukos un neparedzētiem apstākļiem, jo īpaši viensētās, kur palikuši tikai sirmgalvji. “Atbraucu pie tantuka, kura nedzird. Loģiski - viņai telefona nav, jo viņa jau nevar to lietot. Tantuks dziļā mežā stāv, mani gaida vienreiz nedēļā, raud, jo viņai mājās nomiris dēls, nezina, ko iesākt. Tad es veicu sociālā darbinieka darbus un meklēju, zvanos uz visām pusēm,” saka Irēna Tampa.
Autoveikala kliente Dzidra: “Man, vecam cilvēkam, tas ir, zini, tā kā krusts pie debesīm. Vislabākais, kas var būt. Brīnišķīgā pārdevēja.. Tas ir zelta vērts!”
Irēnas lielais atbalsts jau vairākus gadus ir šoferis Juris, ar viņu uz ceļa Irēna jūtoties droši. Viņš stāsta: “Labu laika sprīdi braucu, arī pienu savācu. Un tur jau tie ceļi apstākļi nav citādāki. 90. gadu vidū bija vēl trakāki ceļi.”
Autoveikalam diemžēl kāds ceļa posms, braucot ārā no kāda pagalma, nav bijis pa spēkam. Jurim nākas rakt, bet Irēna jau zvana un meklē traktoru. Par laimi gan izdodas tikt ārā pašu spēkiem. Ceļi bija un joprojām ir lielākais izaicinājums. “Ceļi ir briesmīgi, esam cik reizes salauzuši mašīnu un norāvuši dažādas detaļas, apakšā salauzuši, jo ir neizbraucami. Sitamies, kā varam,” saka Irēna.
Autoveikala kliente Ustinija: “Ko mēs pensionāri darītu? Pa kādu ceļu līdz ceļam? Kamēr mēs aiziesim.. Veikala te nav.”
“Es esmu to sākusi, es nevaru pamest. Mēs šad tad ar veikala saimniekiem pārrunājam šo, vai ir vērts braukt. Kamēr nav to mīnusu, tikmēr mēs braucam, bet plusu jau ar nekādu nav. Ja vēl kādi pagasti mums prasa kaut kādu mistiski lielu samaksu! Par ko? Par to, ka mēs pildām sociālā darbinieka funkciju, lai tie jūsu pagasta iedzīvotāja neiznīktu un galīgi nenomirtu?” pauž Irēna.
Autoveikals maršrutā dodas četras reizes nedēļā, garākas dienas brauciens esot 200 kilometru. Ja vēl kāda ķibele pa ceļam, esot reizes, kad mājas pārrodas vien krietni vēlā vakara stundā. Darbs tomēr esot jāizdara.
#SIF_NVZ2022
