Vienošanās starp Latvijas partiju politiķiem par Latvijas Tautas padomes izveidošanu un par neatkarīgas Latvijas Republikas pasludināšanu bija panākta iepriekšējās dienās un naktīs – 16. un 17. novembrī.
17. novembrī tika nolemts, ka nākamajā dienā – pirmdienā, 18. novembrī, plkst. 16:00 – Rīgas pilsētas 2. teātrī, kur tobrīd darbojās Latvju opera (mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī) politisko partiju pārstāvji – jaundibinātās Latvijas Tautas padomes locekļi sapulcēsies uz svinīgu Latvijas valsts pasludināšanu.
Mākslinieks Jānis Kuga ar skatuves strādnieku palīdzību steigā izdekorēja skatuvi. Mākslinieka sieva aizņēmās audumu no audumu tirgotāja un drānas gabali tika sašūti tā, lai tie izskatītos kā karogs pāri visai skatuvei, no Rīgas dārzniecības aizņēmās lauru kokus un citus augus skatuves noformēšanai.
Svinīgā 1918. gada 18. novembra sēde sākās ar nelielu nokavēšanos – 16:30. Tās laikā tika nolasīta vienošanās par Latvijas Tautas padomes izveidošanu un īsa deklarācija par Latvijas valsts pamatprincipiem, pasludinot, ka Latvija ir apvienota, demokrātiska, patstāvīga un neatkarīga republika. Pēc tam klātesošos uzrunāja jaunieceltais ministru prezidents Kārlis Ulmanis un viens pārstāvis no katras partijas.
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas trīs reizes tika nodziedāta himna “Dievs, svētī Latviju” – tam tika uzaicināts Latvju operas koris.
17:45 svinīgā sēde noslēdzās – bija pasludināta Latvijas neatkarība un sākts neatkarīgas valsts veidošanas ceļš.
Svinīgais brīdis iemūžināts vienā Viļa Rīdzenieka fotouzņēmumā. Tajā uz Latvju operas skatuves priekšplānā redzami pa partiju grupām nostājušies 38 Latvijas neatkarības pasludinātāji, kā arī Operas kora dziedātāji brīdī, kad tiek izpildīta himna “Dievs, svētī Latviju”. Jau dažas nedēļas vēlāk Rīdzenieks piedāvāja iegādāties dažāda formāta fotogrāfijas par piemiņu no svinīgā notikuma.
