Natālija ar piecgadīgo meitu Uļjanu un divgadīgo dēlu Bogdanu ir pirmie bēgļi no Ukrainas, kas šonedēļ ieradušies Rēzeknē. Ceļā uz Latviju pavadītas vairāk nekā 35 stundas – baiļu un izmisuma pilnas. Vīram pašlaik izsludinātās vispārējās mobilizācijas dēļ nācās palikt Ukrainā. Pagaidu mājas Rēzeknē Natālijai ar bērniem sniegusi viņas krustmāte, kas no Ukrainas šurp pārcēlusies pirms aptuveni pieciem gadiem. Natālija joprojām cer atgriezties Ukrainā, taču piebilst, ka tā, kā agrāk, vairs nebūs nekad.
“Tas bija parasts rīts, visi gulēja, un 5.00 mēs sadzirdējām divus sprādzienus. Bija ļoti, ļoti bail. Pēc tam sāka visi zvanīt, ka sprādzieni bija praktiski visos Ukrainas apgabalos. Tajā pašā dienā mēs sākām vākt mantas. Man tētis dzīvo Volīnijas apgabalā rietumos, mēs ar vīru nolēmām braukt uz rietumiem. Tajā dienā mēs netikām uz robežu. Nākamajā mēs izbraucām uz Polijas robežu. Tur bija daudz mašīnu, bērnu un sieviešu. Vīriešus nelaida, tikai sievietes un bērnus,” stāsta Natālija, bēgle no Ukrainas.
Ar Ukrainā palikušo vīru Natālija aktīvi uztur kontaktu. Pagaidām internets un telefonsakari neesot traucēti. “Vīrs šobrīd ir tur, kur mans tētis – Volīnijas apgabalā. Saka, ka onkulis guļ ar ieroci. Visi ļoti uztraucas un nezina, kas būs. Ļoti bieži visā pilsētā ir gaisa trauksmes. Viņi slēpjas. Trakākais ir pārdzīvot naktis. Maz no draugiem aizbrauca, jo viss notika tik ātri. Neviens negaidīja, ka viss tā izvērtīsies. Visi domāja, ka vēl dieniņu pagaidīs, bet vēlāk jau viss...”
Pēdējās ziņas, ko Natālija saņēmusi no Ukrainā palikušajiem, ir, ka valstī strauji izsīkst pārtikas krājumi. Garas rindas pie veikaliem, aptiekām un bankomātiem bija novērojamas jau pirmajā karadarbības dienā. “Pirmajā dienā daudz ko izpirka. Cilvēki, kuriem ikdienā jālieto medikamenti, viņi palika bez nekā. Mums raksta, ka cilvēki, kas slimo ar onkoloģiju, kuri lieto speciālus pretsāpju medikamentus, viņi tos nekur nevar dabūt. Viņi cieš no spēcīgām sāpēm. Nekad nedomāju, ka kaut kas tāds pie mums notiks. Es savā prātā nevaru saprast un to pieņemt. Es nezinu, kas būs tālāk. Tās vienkārši ir šausmas!”
Šodien Rēzeknē atvērts ziedojumu vākšanas punkts Ukrainas iedzīvotājiem, kur līdzcilvēki aicināti nogādāt pārtiku, siltu apģērbu un segas. Joprojām aktuāls ir jautājums par Ukrainas bēgļu uzņemšanu pilsētā un izmitināšanas koordinēšanu. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: “Rēzeknes pilsētā tikai privātā iniciatīva. Attiecīgi – dzīvokļi vai privātās mājas. Pašvaldībai nav. Visa tā informācija ir pieejama ekonomikas ministrijai. Mums nav, kur likt, ar cienīgiem apstākļiem šos cilvēkus.”
“Šeit ir vajadzīgi tīri praktiskie jau, zināt konkrēti darbības, kur un kad cilvēku izmitināt, kur un kad, ja arī trūks pārtikas, viņu arī pabarot. Risināt arī šos te medicīniskos jautājumus, kas radīsies. Jebkurā gadījumā būtu bijis jau jābūt kaut vai minimālām rezervēm, minimālām iespējām,” saka Jāzeps Korsaks, Rēzeknes pilsētas domes deputāts.
Turpretī Rēzeknes novada pašvaldība lēmusi, ka nepieciešamības gadījumā Ukrainas bēgļus izmitinās aptuveni sešus kilometrus no Rēzeknes attālajā slēgtajā Adamovas internātpamatskolas ēkā, tādējādi nodrošinot 100 vietas.
