Gluži kā iepriekšējos gadus, arī šogad uz augļu kokiem, ogu krūmiem, dzīvžogos un uz dekoratīvajiem kokiem ļoti izplatītas ir tīklkodes.

Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas Vecākā inspektore Inga Bēme stāsta: “Visvairāk tas ir saistīts ar to, ka mums ir siltas un saulainas vasaras. Tauriņiem ļoti patīk lidot siltā un saulainā laikā. Arī rudens ir diezgan garš. Ziemas vairs nav tik bargas. Līdz ar to ir ļoti daudz savairojušies. Varbūt pēdējos pāris gadus ir vairāk. Tieši šobrīd tajās ligzdās vairs nav kāpuru. Ir kaut kur atrodamas kūniņas, jo kaitēklis savu darbu izdarījis. Kāpurs ir bijis, ir satīklots, ir izveidojušās kūniņas, un viņš savu ciklu pamazām noslēdz, jo meklē ziemošanas vietu. Tad, kad ir šāda stadija, kad ir tīkls riņķī - kaut ko pūst virsū - neko nevar izdarīt, tāpēc, ka caur tīklu nekas netiek klāt kaitēklim. Būtu vienkārši mehāniski jānovāc visas ligzdas. Savācot un vienkārši nometot zemē, kaitēkli atstājam - nākamgad, labvēlīgiem laikapstākļiem ietekmējot, visi kaitēkļi un slimības būs atkal klāt. Protams, ka arī šādi savācot un aizvācot no dārza, mēs nevaram pasargāt pilnībā šo augļu koku, bet vismaz mazināt to ietekmi. Mums ir jāsaprot viens, ka šie visi kaitēkļi - tie ir tikai mūsu cilvēku izpratnē kaitēkļi. Dabā - kukaiņi. Kādam tie ir arī derīgi. Ja mēs gribam zaļo lauksaimniecību, tad ir jāsamierinās, ka dārzā katru gadu var būt vairāki un dažādi kaitēkļi. Ja mēs ierobežosim kādus ar domu, lai nebūtu, tad, visticamāk, ka nākamajā gadā atkal būs citi kaitēkļi. Tā nekad nebūs, ka dārzā viņu nav.”

Valsts augu aizsardzības dienesta Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore stāsta, ka šie kaitēkļi cilvēkiem nav kaitīgi. “Šī ir ābeļu tīklkode. Ja nepatīk ar kailām rokām, var uzvilkt cimdus un visu nolasīt. Ābelē ir palikuši vecie augļi, kas arī būtu jāsavāc, bet ne jau tagad, bet gan rudenī, jo tas ir primārais infekcijas avots augļu puvēm un traupim, tāpēc, dārzā arī tādus nevajadzētu atstāt.”

Runājot par ražu, šīs tīklkodes tik ļoti to neietekmēs, vienkārši būs mazāks pieaugums. “Ābolu raža vairāk traucēs ābolu tinējkāpuri. Tie būtībā jau ir izlidojuši. Tauriņi lido, drīz tiks dētas olas, būs jaunie kāpuri un tie ieurbsies ābolā, jo āboli šobrīd sāk veidot savus augļus.”

Vēl viens no variantiem, lai mazinātu kaitēkļus, ir likt ap stumbru kaitēkļu ķeramās jostas jeb sagofrētu kartonu. To varēs darīt pēc divām nedēļām, oktobrī to noņemt nost. “Protams, ka augļu dārzā nevar visu uzrušināt, bet vismaz nogrābt. Šie kaitīgie organismi tepat kaut kur paliek zemē.”

Vairums kaitēkļu jau savu darbu ir izdarījuši. Var vēl paspēt saglābt savu ražu no ābolu tinēja un pīlādžu tīklkodes. Bēme uzsver, ka jāmāk ar šiem kaitēkļiem sadzīvot. Prognozes nākotnei - vieglāk nebūs, jo viņas 15 gadu darba pieredzē pirms desmit gadiem par kādu no kaitēkļiem grāmatās rakstīja kā maznozīmīgu vai reti sastopamu, tad šobrīd aktivitāte ir ļoti augsta. Gluži līdzīgi ir arī citās kultūrās, piemēram, kāpostos. Šobrīd ļoti populārs kaitēklis - cekulkode, par ko agrāk nemaz nezināja, tagad, nezina, kā to apkarot, bet Inga pieļauj, ka pie vainas ir lielā vairumā audzētais rapsis.

свернуть