Brīvprātīgo organizācija “Tev” jau pusgadu sūta kravu pēc kravas uz Ukrainas austrumiem. Latvijā tiek piemeklētas preces, ko lūdz Ukrainas armijā dienējošie. Tās ir gan higiēnas preces, gan datortehnika, arī transports, eļļas un degviela. Vīlušies piegādes ķēdē, puiši no Latvijas visu vasaru paši dodas uz frontes līniju, vienā palīdzības braucienā pieveicot līdz 5000 kilometru.
“Mēs mājās būsim pēc kara!”- saka brīvprātīgie, kuri jau pusgada garumā ir atlikuši savas privātās dzīves vajadzības, lai visus brīvos līdzekļus un brīvo laiku ziedotu kara skartajai Ukrainai. Ja gada sākumā tas bija bēgļu jautājums, tad vasarā palīdzība nonāk tieši frontes līnijās. “Mēs sapratām, ka daļa no tā visa neaiziet tur, kur vajag. Palīdzība paliek Ukrainā, bet tā parādās vietās, kur to negribējām. Un tagad esam nonākuši tik tālu, ka braucam tieši uz frontes līnijām. Mēs ejam pēc sarakstiem,” stāsta Aigars Loss, biedības “Tev” brīvprātīgais.
Krievijas agresija Ukrainā apvienojusi līdz šim nepazīstamus cilvēkus. Kāds uzņēmējs, kāds lauksaimnieks, bet nu visi ir biedrības “Tev” aktīvisti, kuri savās mājās un garāžās vāc ziedojumus pēc Ukrainas armijas atsūtītajiem sarakstiem, personīgi preces nogādā līdz Austrumu frontes līnijai. “Mēs varam skatīties uz to dažādi, bet pēc būtības tas ir mūsu karš. Mēs esam nākamie rindā. Vienīgais iemesls, kāpēc šeit nekrīt bumbas un nenotiek krievu okupantu orģijas, ir tāpēc, ka ukraiņi šo fronti notur,” saka Valts Dalbiņš, biedības “Tev” brīvprātīgais.
Sākumā tā bija palīdzība, kas tika atstāta Ļvivā vai Kijivā, bet reizēm nemaz nenokļuva līdz frontei, uzskata aktīvisti. Tagad viņi, riskējot ar dzīvību, pēc iepriekš iesniegta saraksta ved preces paši. Aigars aizvadījis jau vienpadsmito braucienu.
Vedot transporta kolonnas uz Ukrainu, puiši uz robežas bieži satiek igauņu un lietuviešu brīvprātīgos, kuri arī ved noziedotās automašīnas. Nākotnē ir doma palīdzību organizēt vēl jaudīgāku, esot tikpat vienotiem, kā savulaik Atmodas gados. “Līdz 24. februārim es nepazinu nevienu ukraini personīgi! Tagad ir ļoti daudzi pazīstami, tagad mēs satiekamies kā draugi, kā brāļi. Humānie jautājumi uz vasaras sezonu ir atrisināti, bēgļu jautājums ir beidzis to aktīvo fāzi, jo bēgļi, kas atbraukuši šeit atgriežas dzimtenē. Tas nav jautājums par ukraiņiem, par Ukrainu. Tas ir jautājums par mums. Par mums, kā nāciju, kā valsti,” saka Artūrs Kristlībs, biedības “Tev” brīvprātīgais.
Biedrība “Tev” turpina apzināt Ukrainas armijā esošos Latvijas pilsoņus, lai varētu sniegt konkrētu palīdzību. Daudzi karo ar pseidonīmu, tāpēc vārdi un dzīvesvietas nav zināmas.
Pirms dažām dienām biedrība “Tev” saņēma Ukrainas vēstnieka Oleksandra Miščenko pateicību par latviešu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
#SIF_NVZ2022
