Pēc pusotra mēneša, 1. oktobrī, gaidāmas Saeimas vēlēšanas. ReTV turpina vērtēt partijas, kas cīnās par vietām parlamentā, un šoreiz kārta Latvijas Krievu savienībai, kurai, sporta terminoloģijā runājot, šajās sacensībās būs krekliņš ar 2. numuru.
Latvijas Krievu savienība izveidojās pirms astoņiem gadiem uz partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) pamatiem. Gan iepriekšējā, PCTVL veidolā, gan tagad šis politiskais spēks uzsver, ka iestājoties par Latvijas krievu interesēm. Tāpēc priekšvēlēšanu programmā pirmām kārtām daudz ievērības veltīts valsts politikas kritikai – gan par krievu valodas lietojuma ierobežošanu, gan padomjlaika pieminekļu demontāžu, gan Krievijas telekanālu slēgšanu. Partija sola to visu novērst, apturēt un mainīt, un partijas aktivitātes priekšvēlēšanu laikā saistītas ar šiem pašiem mērķiem.
Krievu savienības lokomotīve vēlēšanās ir partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, kurš bijis Saeimas un īslaicīgi arī Eiropas Parlamenta deputāts, bet pašlaik pārstāv Krievu savienību Rīgas domē. Visplašāk gan pazīstama otra partijas līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, savulaik aktīva Latvijas neatkarības atjaunošanas pretiniece un interfrontiste, bet nu jau ilgus gadus – Latvijas pārstāve Eiropas Parlamentā. Viņa Saeimas vēlēšanās nepiedalās, taču kandidātu sarakstā figurē pastarpināti. Politologs, Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra: “Sarakstā ir četri Eiroparlamenta deputātes palīgi, kandidē vēlēšanās. Tas liecina par to, ka galvenais resurss ir saistīts ar šo kundzi.”
Izņemot Ždanoku un vēl Maksimu Galkinu, kurš šajā gadījumā gan nav pazīstamais krievu komiķis, bet kungs no Jelgavas ar tādu pašu vārdu un uzvārdu, Krievu savienības kandidātu sarakstā ir visai maz citu plašai sabiedrībai zināmu uzvārdu. Taču ir gan partijas reģionālo atzaru, gan krievvalodīgo sabiedrisko organizāciju, piemēram, Latvijas cilvēktiesību komitejas un Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijas pārstāvji.
Kopumā partijas izredzes iekļūt Saeimā nav lielas, uzskata politologs. Ojārs Skudra: “Socioloģiskās aptaujas saka, ka atbalsts no potenciālajiem vēlētājiem ir lejupslīdošā tendencē: firma “Factum” no 10. jūlija 5,5% līdz 7. augusta 3,5%; SKDS jūlija dati – 5,7%, kas jau varētu būt uzskatāmi par novecojušiem. Jāatgādina, ka 13. Saeimas vēlēšanās [LKS iegūto balsu īpatsvars bija] 3,2%. Tātad visticamāk partija saņems vairāk kā 2% balsu, bet pašreizējā tendence liecina, ka viņi nebūs pārstāvēti 14. Saeimā ar frakciju.”
Vēl pavisam nesen Krievu savienības izredzes izskatījās krietni cerīgāk. Politikas analītiķi to saistīja ar partijas “Saskaņa” nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā: daļai šīs partijas elektorāta tas, iespējams, sagādāja vilšanos un radīja vēlmi atbalstīt tādu politisko spēku, kas Krievijai neoponē – kā Krievu savienība. Politologs izsaka savu versiju par to, kas tagad mainījies. “Krievijas karš Ukrainā ir kļuvis, es teiktu, par “normālās dzīves sastāvdaļu”. Līdz ar to šī faktora mobilizējošais efekts [ir mazinājies] attiecībā uz krievvalodīgo vēlētāju – un Latvijas Krievu savienība ir partija, kas pārstāv Latvijas krievu kopienu, viņi pat nepretendē uz to, ka pārstāv kaut ko vēl plašāku.”
Politologs uzskata, ka līdz ar to vēlētāji varētu būs izlēmuši par labu kādai partijai, kas pretendē uz plašāku pārstāvniecību par etnisko grupu vien. Tāpēc daudzi vai nu atgriezušies pie “Saskaņas”, ko apliecina arī socioloģiskās aptaujas par tās reitinga uzlabošanos, vai devuši priekšroku Rosļikova vadītajai “Stabilitātei!”. Ojārs Skudra prognozē: esot maz ticams, ka līdz vēlēšanām atlikušajā pusotrā mēnesī situācija varētu radikāli mainīties par labu Krievu savienībai. Tiesa, nezināmais ir tas, cik liela daļa vēlētāju dosies pie urnām un kuri nobalsos par kādu no partijām, tajā skaitā par šo. Jāatgādina arī, ka Saeimu sasniegusi desmittūkstoš cilvēku parakstīta sabiedrības iniciatīva par Latvijas Krievu savienības kā “acīmredzami pretvalstiskas” organizācijas aizliegšanu; pagājušajā nedēļā tā nodota parlamenta Nacionālās drošības komisijai.
