Latvijā pirmā Arheoloģijas diena norisinājās Krustpils novada Atašienes pilskalnā – objektā, kas izvēlēts par 2019.gada arheoloģijas pieminekli. Šis pilskalns ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais pilskalns Latvijā, kas ticis uzskatīts par zudušu un tagad – atklāts no jauna. Aizvadītajā nedēļā šeit norisinājās arheoloģiskie izrakumi Jura Urtāna vadībā.
Ja vēl maijā arheologiem nebija informācijas par pilskalna apdzīvotības datējumu, tad šo izrakumu laikā veiktie atradumi ļāvuši arheologiem secināt, ka Atašienes pilskalns bijis apdzīvots jau 5.-6.gadsimtā un ka to apdzīvojuši balti. Interesanti, ka nelielā izrakumu laukumā konstatēta ļoti plaša amatniecības zona, kas liecina, ka cilvēki šeit darbojušies ar rotu darināšanu, kokapstrādi un metālapstrādi.
“Vienā zonā, kur mēs nelielā platībā veicam izrakumus, mēs ieraudzījām, ka tur bijusi saimnieciskā aktivitāte,” stāsta arheologs Juris Urtāns. “Piemēram, man rokās ir viens dzelzs sārņa gabals, kas apliecina vietējo metalurģiju. Tas ir no purva rūdas iegūts dzelzs. Tas, ka tāda lieta darīta pilskalna iekšpusē, kaut ko nozīmē. Droši vien, ka rūda ņemta tepat – apkārtnes purvos. Otra lieta, kas būtiska, ka te ir stipri daudz keramikas, kas mums sākumā likās nepareizi. Man rokās ir viens poda fragments, kas ir gludinātā, spodrinātā keramika. Pirms apdedzināšanas tā tiek noberzta ar metālu vai akmeni un padarīta cieša, blīva, spīdīga. Šis varētu būt bijis galda trauks. Mums tādu lausku ir diezgan daudz, pārāk daudz priekš viena pilskalna mazas vietas. Atradumi ļauj secināt, ka pilskalns gājis bojā spēji – bijusi kaut kāda liela nelaime, piemēram, ugunsgrēks. Ņemot vērā, ka tas bija tautu staigāšanas laikmets ar cīņām un kaujām, ticamāk, ka tā.”
Latvijas Arheologu biedrība ļāvusi iesaistīties izrakumu veikšanā brīvprātīgajiem, kuriem iepriekš nav bijusi tāda pieredze. Interesentiem bija iespēja pieteikties dalībai šajā projektā, un Latvijas Arheologu biedrība izvēlējās astoņus pretendentus. Ik dienu viņi strādāja vairāku profesionāļu vadībā.
“Mani interesē vēsture, un tas arī bija tāds bērnības romantisks sapnis par arheoloģiju, vēsturi un dārgumu meklēšanu,” stāsta arheoloģisko izrakumu dalībnieks Konstantīns Ķiuka. “Man patika izzināt to procesu – kā tas patiesībā notiek. Viss bija salīdzinoši viegli, izņemot lielo karstumu, kas mūs pavadīja šajās dienās. Bet sapratu, ka mums paveicies, jo augsne bija mīksta un atradumi nebija pārāk dziļi. Pēc nostāstiem gadās arī daudzreiz smagāk. Mums pirmā pieredze bija ļoti veiksmīga. Tas mūsos nenokauj entuziasmu varbūt arī nākotnē piedalīties tādā lietā.”
“Man arī šī ir pirmā pieredze,” stāsta izrakumu dalībniece Evita Višņevska. “Man kā biologam tas bija pilnīgi kaut kas jauns. Tas bija sens sapnis, un nu tas ir piepildīts. Interesantākais noteikti ir atradumu azarta brīdis. Tas notur imunitāti pret dunduriem un ļauj nejust arī tveici. Tas dzen uz priekšu.”
Gan jauniešu iesaistīšana izrakumu veikšanā, gan Arheoloģijas diena notiek ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību arheoloģijai. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja gan izzināt Atašienes pilskalna stāstu un izrakumu rezultātus, gan iegūt priekšstatu par to, kā varēja izskatīties seno latgaļu apģērbs, rotas un ieroči. Biedrība “Kroma kolna bruoliste” interesējas par laika periodu no 7.līdz 13.gadsimtam, tādēļ organizācijas biedri gan iegādājas, gan paši savām rokām rekonstruē šim vēstures posmam raksturīgos sadzīves priekšmetus. Vēl interesentiem bija iespēja iemēģināt roku vērpšanā ar vārpstiņu, kā arī piedalīties citās aktivitātēs. Dienas noslēgumā varēja baudīt folkloras draugu kopas “Trejasmens” priekšnesumus.
Pirmo Arheoloģijas dienu Latvijā atbalstīja Latvijas Arheologu biedrība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Krustpils novada pašvaldība, kā arī Atašienes pilskalna īpašnieks Oļģerts Stalidzāns.
Sandra Paegļkalne
