Ja līdz šim saules parku attīstībai Latvijā nebija konkrētu vadlīniju attiecībā uz vides aizsardzību, tad šobrīd pirmo reizi rekomendējošas vadlīnijas izstrādājušas vides aizsardzības organizācijas kopā ar asociāciju “Saules enerģija Latvijai”. Ar to palīdzību uzņēmēji varēs plānot, kur un kā nodrošināt ilgtspējīgu saules enerģijas ražošanu, atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu.
Iniciatīva par vides aizsardzības vadlīnijām saules parku attīstībai nākusi no industrijas – asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedriem. Būvējot jaunus saules parkus, līdz šim viņiem skaidrākas ir bijušas vien tehniskās prasības. Asociācijā norāda, saistībā ar vides aizsardzību, dažviet ir tikai lokālāki nosacījumi, bet valsts mērogā nav bijuši konkrēti noteikumi vai vadlīnijas.
Gatis Macāns, asociācijas “Saules enerģija Latvijai” izpilddirektors:
“ Noteikti arī šis jautājums krietni vien aktuālāks ir tieši lielo saules parku attīstītājiem, jo mēs redzam, ka arī finansētāji pieprasa, vienkārši saprast, kā tad notiek, kādas tad ir šīs prasības mūsu valstī. Un tad vienīgais, ko mēs varējām darīt, ir paraustīt plecus un pateikt “mums šādu vadlīniju nav”.”
Asociācijā atzīst, līdz šim vien atsevišķi uzņēmēji ir mēģinājuši ņemt labos piemērus no ārvalstīm. Latvijas Dabas fondā savukārt stāsta, īpaši lielie saules parki rada ietekmi uz vidi, piemēram, zālāju, augsni, arī putnu sugām. Tāpēc vadlīnijās pirmās ir minētas vietas, kur varētu iegūt saules radīto enerģiju.
Baiba Vitajevska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda vides politikas virziena vadītāja: “ Piemēram, mēs akcentējam to, ka mēs iesakām attīstīt saules enerģijas parkus, piemēram, degradētās teritorijās, uz mākslīgām virsmām, bet, protams, mēs iesakām izvairīties no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, no Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un līdzīgām teritorijām, kur jau šobrīd identificētas lielas, būtiskas dabas vērtības.”
Savukārt, ierīkojot saules parkus aramzemēs vai kūdras ieguves vietās, tie var atstāt pozitīvu ietekmi. Tā, piemēram, to ierīkošana var veicināt izzudušās veģetācijas atjaunošanos. Vadlīnijās norādīts, pirms lēmuma pieņemšanas par parka ierīkošanu, būtu nepieciešams konsultēties ar biotopu un ainavu ekspertiem.
Fondā uzsver, vadlīnijas pagaidām ir tikai rekomendējošas, un tās palīdzēs turpmākajai attīstībai, nevis jau uzbūvēto parku izvērtēšanai. Arī asociācijā piekrīt, tā būs iespēja nākotnē skaidrāk plānot saules parku izbūves procesus un izvietojumu.
Gatis Macāns: “Mēs, teiksim, redzam kā vienu no būtiskajiem tādiem priekšnoteikumiem būtu sabiedrības informēšana par gaidāmo projektu. Un arī, kā pierāda attīstītāju prakse, ne vienmēr ir tas viedoklis, ka viss ir slikti – galvenais ir nākt laicīgi runāt ar sabiedrību, informēt par plānotajām aktivitātēm, un tad jau pie tiem kopsaucējiem arī var visi nonākt.”
Lai arī vadlīniju izstrādē piedalījās divas dažādas puses – vides aizsardzības un biznesa, jau sākotnēji ir bijusi kopīga izpratne – saules parki jāattīsta, bet radot pēc iespējas mazāku kaitējumu dabai. Taču vadlīniju izstrādes procesā bijuši arī punkti, kuros jārod kompromiss. Tā, piemēram, Latvijas Dabas fonds izteica nepieciešamību vēlamo saules parka izbūves teritorijā veikt monitoringus pat gada garumā, taču tas paildzinātu parku attīstības procesus.
Baiba Vitajevska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda vides politikas virziena vadītāja: “Diskusijas rezultātā un arī ņemot vērā to, kādi dati ir pieejami, ka mēs jau varam atlasīt teritorijas, pirmstam jau varam skatīties, kas potenciāli tajā teritorijā var būt vai nebūt, mēs vienojamies, ka šī monitoringa laiks tiks būtiski samazināts, lai netraucētu šīs industrijas attīstību, lai netraucētu saules parku attīstību un nekavētu būvniecību.”
Vadlīnijās arī noteikts, ka tās būtu jāņem vērā, izbūvējot parku divu un vairāk hektāru platībā. Iesaistītās puses piebilst, nākotnē vadlīnijas varētu arī kalpot kā pamats diskusijām normatīvo regulējumu izveidei.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.
