Šobrīd siera nozarē ir izaicinājumu pilns laiks, ir jāturpina iekarot jauni eksporta tirgi, bet pašu mājās jākonkurē ar importa preci veikalu plauktos, atzīst eksperti. Arī Latvijas piena pārstrādes un siera ražotāji norāda, konkurence vietējā tirgū ir milzīga. Starp izaicinājumiem ir arī darba spēka trūkums.
Pēc organizācijas “Siera klubs” apkopotajiem datiem, Latvijā strauji palielinās siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju – 2023. gadā sasniedzām 23 kilogramus. “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova: “Divdesmit gadu laikā siera patēriņš ir četrkāršojies. Līdz ar to ir uz pusi pieaugusi ražošana. Ja vēl pieliktu klāt, vai vispār izmestu no plauktiem sieru, kurš ir siera izstrādājums ar augu taukiem, tad mums būtu jau sen 30 kilogrami uz cilvēku.”
Pēc ekspertu sacītā, tieši preču imports ir tas, kas kavē vietējo ražotāju attīstību un veido nesamērīgi augstu konkurenci vietējā tirgū.
“Latvijas piensaimnieku centrālā savienība” valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks: “Diemžēl cipari, kurus mēs redzam, cik siera tiek importēts un cik ir vietējais, tad ir diezgan skumji skatīties, jo tas ir gandrīz 50 uz 50. Ja mēs runājam par citiem piena produktiem, piemēram, pasterizēts piens Latvijas veikalos ir 50% vietējās izcelsmes, tieši tikpat impotēts, un tas gan ir pilnīgs absurds.”
Arī ražotāji atzīst – konkurence vietējā tirgū ir milzīga un šobrīd tiek meklētas iespējas kā attīstīt nišas produktu ražošanu ārpus piesātinātā siera tirgus. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis: “Mēs sākam tirgum piedāvāt bio produkciju. Bio pienu, bio kefīru. Tas sevišķi saisitīts ar to, kad šo bio pienu, bio kefīru pieprasa skolas, slimnīcas, citas iestādes, kur svarīgi ir būt kvalitātei.”
Daudzi ražotāji šobrīd ir pārorientējuši savus eksporta tirgus, aktīvi tiek ņemta dalība arī starptautiskajās iztādēs – ar mērķi paplašināt tirgus apjomu ārvalstīs. Davidanova: “Latvijas tirgus ir mazs. Mēs esam tik, cik mēs esam, un mēs varam, tas ir, piena pārstrādes uzņēmumi, – var augt tikai gandrīz vai uz eksporta rēķina. Siera eksports mums katru gadu ir bijis ar pluss zīmi, un mēs priecājamies, ja imports ir ar mīnusa zīmi. Pašlaik pirmajā pusgadā varbūt tik sopoži šie cipari nav, bet līdz gada beigām, domāju, tā pluss zīme tomēr atnāks.”
Šobrīd lielākais izaicinājums ražotājiem ir arī darba spēka trūkums. Nozarē straujiem soļiem ienāk tehnoloģijas, lai mazinātu roku darbu. Davidanova: “Jaunieši nemaz tā neraujas uz šo nozari. Agri ir jāceļas, tas ir smags darbs. Ļoti svarīgs uzdevums ir paplašināt ražošanu , bet tas viss ir uz inovācijām, viss uz jaunām tehnoloģijām.”
Jāatzīmē, salīdzinot aizvadītā gada sešu mēnešu rādītājus ar sešu mēnešu periodu šogad, siera ražošana Latvijā pieaugusi par trīs procentiem jeb par 780 tonnām. Produkcija tiek eksportēta uz 41 valsti.
Foto: Freepik; ilustratīvs
