Andra Ciekura saruna ar 1948. gadā dzimušo latviešu ģeogrāfu, pasniedzēju un politiķi Valdi Šteinu, kuru žurnāls Zintnieks visaptveroši raksturo kā:
“… mūsdienu apgaismības universālais enciklopēdists, kurš sevī apvieno ģeogrāfu, etnologu, ekonomistu, filozofu, vēsturnieku, politologu, ceļotāju un dārznieku.
Pasaules mēroga pētnieks, zinātnieks, pedagogs un publicists. Viņa senči nekad nav bijuši dzimtcilvēki, un brīvdomātāja gars viņā nav apspiežams. Valdis Šteins ir viens no galvenajiem Latvijas Atmodas laika veidotājiem, Latvijas Tautas Frontes un Pilsoņu Kongresa organizatoriem un vadītājiem, Latvijas valsts neatkarības atjaunotājiem. Triju Zvaigžņu ordeņa Komandieris. Pārliecināts latvietības nesējs un latviešu tautas garīgais ceļvedis. Tagad viens no jaunās latviešu Garīgās Atmodas dimdinātājiem.”
1992. gadā ieguvis doktora grādu ģeogrāfijā, docents Latvijas universitātē, izveidojis divus zinātnes virzienus – integratīvo un apdzīvoto vietu ainavu ģeogrāfiju.
Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta autors.
Trīs reizes ticis izvirzīts Latvijas Valsts prezidenta amatam un vienu reizi par Tautas prezidentu.
Daudzu grāmatu, vairāku desmitu zinātnisku publikāciju autors ģeogrāfijā, valststiesībās, politoloģijā, vēsturē, ekonomikā, pilsētbūvniecības zinātnē.
Daudzi Valdi Šteinu pazīst kā latvju sentautu: kuršu, latu (latgaļi), obru (malēnieši), sēļu, vidu, zemju (zemgaļi) pētnieku un popularizētāju.
2018. gadā izdevis triloģijas “Tautvaldības mācības” otro daļu – “Tautvaldība”, kur runā par Tautu kopumā, par Tautas īpašībām – sirdsapziņu un patriotismu, par Tautas kultūru un patieso Tautas saimniecību.
2020.g., kopā citiem kultūras cilvēkiem, izveidojis “Kultūrvēsturisko Zemju atdzimšanas fondu”, kā koordinācijas un vadības centru “Latvijas Ceturtajai Atmodai”. Fonda mērķis: Atdzīvināt kultūrvēsturisko Zemju un tajās ietilpstošo Novadu pilnasinīgu dzīvi – kultūru, pašapziņu, vēsturisko pašapziņu, pašcieņu, patriotismu un pašnoteiktību. Kultūrvēsturiskās Zemes ir sekojošas: Kurzeme, Latgale, Lātava (Ziemeļsēlija), Malēnija, Rīgava, Sēlija, Vidzeme, Zemgale. Kultūrvēsturiskie novadi ir apmēram 115, kuru robežas un skaits pašnoteikšanās procesā precizēsies, izkristalizēsies.
Plašs jautājumu loks ieskicē sarunas tēmas – runāsim par Latvijas tautas garīgo atmodu, Tautvaldību, seno tautu un novadu “Kultūrvēsturisko Zemju atdzimšanas fondu”, un atbildes uz skatītāju jautājumiem.
Sarunas motto lai ir Valda Šteina paša teiktais:
“Mani vārdi domāti tiem, kuri meklē apstiprinājumu savām domām, kā arī tiem, kuriem pašlaik ir citi uzskati.”
