Slēgtās atsevišķu valstu robežas, pandēmijas sekas un pamatīgs energoresursu cenu sadārdzinājums joprojām spiež stūrī tūrsima nozari. Tā pielāgojas situācijai, kā nu spēj. Lai arī pērn pēc pandēmijas atvērās vismaz 100 no 150 aizvērtajām viesnīcām un viesu mājām, arī tagad tūrisma nozares uzņēmējiem jālūko veidus, kā ekonomēt un balstīt savu piedāvājumu vairāk vietējam tirgum, samazinoties ārvalstu tūristu skaitam Latvijā.
Trešā daļa aptaujāto naktsmītņu īpašnieku atzīst tūristu skaita sazinājumu vismaz par 40%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Par to liecina Lauku tūrisma asociācijas šī gada aptaujas rezultāti “Ārzemju tūristu ir ļoti, ļoti maz, no ļoti tuviem tirgiem, kas ir Lietuva, Igaunija, Somija, Vācija, tur ļoti dažādas valstis tiek minētas ļoti mazos skaitos,” saka asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija Santa Graikste: “Mēs esam zaudējuši grupu tūristus, pamatā bizness balstīts uz individuāliem tūristiem.”
Viesnīcas “MaMa” līdzīpašniece Ilze Kikste-Vaivara: “Šobrīd nesezonā ir vairāk vietējo ceļotāju, vispār šogad saistībā ar karu Ukrainā ārzemju tūristu bija mazāk.”
Lai arī jūtams ārvalstu tūristu skaita samazinājums, vairāk atdzīvojas pasākumu organizēšana lauku reģionos un viesu mājās.
Asnāte Ziemele: “Piemēram, bērnu un skolēnu nometnes ir bijušas tik daudz kā nekad. Tāpat kāzas ir bijušas ļoti daudz, dažādi koncerti, pasākumi, sporta spēles, jubilejas. Faktiski izvilkuši to lauku tūrismu, tās vietas diezgan lielā mērā.”
Taču arī tur samazinājies pavadīto nakšu skaits no vidēji divām līdz četram naktīm uz vienu nakti. Uzņēmēji vēl gaida valdības atbalstu un plāno kā taupīt. Ilze Kikste-Vaivara: “Ekonomējam, cilvēks nedzīvo numurā, mēs apkuri izslēdzam, cilvēks iebrauc, mēs ieslēdzam. Ja pagājušajā gadā mēs skaisti izgaismojām ēku vakara stundās, tad šogad mēs to nedarām.”
Santa Graikste: “Mēs neviens nevaram pateikt, cik naktsmītnes būs atvērtas novembrī vai decembrī, jo, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un karu, to, kas notiek, šīs rezervācijas ienāk ļoti īsu brīdi pirms.”
Asociācijas “Lauku ceļotājs” aptaujas dati rāda, ka, lai iztiktu, tad 70% aptaujāto uzņēmēju plāno celt cenas vidēji par 20%, bet ēdināšanā vidēji par 30%.
Ilze Kikste-Vaivara: “Pēdējos divus gadus mēs īsti nevarējam celt cenu uz viesnīcas numuriem, jo vienkārši šis pieprasījums nebija ārzemju tūristu. Šobrīd mēs esam vienkārši spiesti celt nedaudz šo pakalpojumu cenu.”
Arī savu restorānu viesnīca ir aizvērusi, jo nav izdevīgi to uzturēt. Tikmēr par viesnīcas slēgšanu šobrīd ir paziņojusi Jūrmalas viesnīca “Daina”, bet viesnīca “Kurši” pērn slēdza savas durvis ciet apmeklētājiem ziemā, vēl prāto, ko darīt tagad. Jūrmalas viesnīca “Baltic Beach Hotel” skaidro, ka pērn par komunālajiem rēķiniem bija jāmaksā ap 200 000 eiro gadā, tad šajā sezonā komunālo pakalpojumu rēķinos jāparedz viens miljons un 200 000 eiro, pie tam savus ienākumus var gūt pamatā biznesu balstot vien uz vietējo tirgu.
#SIF_NVZ2022
