Dažu dienu laikā situācija Daugavā pie Jēkabpils būtiski mainījusies. No upes augšteces peldošie vižņi izveidojuši sastrēgumu, kas stiepjas no Trepes līdz pat Pļaviņām. Ja vēl aizvadītās sestdienas naktī ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils bija četri metri 70 centimetri, tad otrdienas, 14.decembra, rīta pusē tas jau bija sasniedzis teju sešu metru atzīmi. Kritiskā robeža, pie kuras sāk applūst zemākās vietas, ir seši metri 60 centimetri. Jēkabpils novada Vides un civilās aizsardzības dienestā gan skaidro, ka pilsētā šobrīd uztraukumam nav pamata.
“Iespējamība, ka Jēkabpils pilsētā notiks kas nelāgs, ir ļoti niecīga,” stāsta dienesta vadītājs Ilmārs Luksts. “Ir izbūvēts ļoti labs, spēcīgs aizsargdambis, kurš arī šo applūšanas iespējamību samazina līdz minimumam. Novados gan jābūt vērīgākiem. Riski pastāv Ābeļu pagastā, kur ir dārzkopības kooperatīvs “Veselība”. Tur, paaugstinoties ūdens līmenim vēl par pusmetru, ūdens varētu būt pie sliekšņiem zemāk esošajām mājām. Tur ir jābūt vērīgiem iedzīvotājiem un vasarnīcu īpašniekiem. Tāpat skatāmies situāciju Krustpils pagastā, tur viss pagaidām ir mierīgi.”
Savukārt Sakas salā, kas atrodas lejpus Jēkabpils, jau sākušas applūst zemākās vietas. Ūdens sedz pļavas un vairs nav tālu no pirmās dzīvojamās mājas pagalma. Sakas sala jau vēsturiski ir vieta, kas Jēkabpils apkārtnē no plūdiem parasti cieš bieži. Riskam pakļautas vairākas dzīvojamās mājas, bet, kā stāsta vietējie, viņi jau pie šādām situācijām ir pieraduši.
“Mums pat patīk, ka ūdens līmenis ceļas, ir interesantāk,” saka salas iedzīvotājs Juris. “Šādos apstākļos mums parasti applūst ceļi. Nevaram līdz mājai tikt. Dažreiz esam ar laivu braukuši pāri un briduši zābakos. Kaut kā tiekam. Mājas nekad nav palikušas bez cilvēka. Kuram paveicas, tas tiek, kuram nē, tad gaida, pilsētā ir, pie kā palikt.” Uz jautājumu, kad pēdējo reizi bija tāda situācija, Juris atbild, ka sen, piemetinot, ka viņa dzīvojamo māju plūdi nav skāruši: “Mūsu māju neskar, bet skar netālu esošās mājas.”
Vides un civilās aizsardzības dienestā gan pauž satraukumu par situāciju, jo dažas pazīmes sakrīt ar 1981.gadu, kad Jēkabpilī tika piedzīvoti līdz šim postošākie plūdi. “Atkušņa iestāšanās nosacīti pirms ziemas nav labs vēstnesis,” saka Ilmārs Luksts. “Arī 1981. un 1983.gadā bija līdzīga situācija, kad bija atkusnis, vižņi izkustējās, tad vēlreiz sasala. Un tad pavasarī tās sasalušās masas radīja problēmas, applūda lielas teritorijas. Bet no šāda scenārija pilsētu glābj aizsargdambis.”
Situācija dienas laikā vairākkārt mainījās – pusdienlaikā Daugavā pie Jēkabpils sāka kustēties vižņi un ūdens līmenis ap pulksten 13:00 sasniedza 6,1 metru, bet jau stundu vēlāk līmenis bija krities par vairāk nekā 10 centimetriem. Vides un civilās aizsardzības dienesta speciālisti turpina uzraudzīt situāciju gan Jēkabpilī, gan pagastos.
Sandra Paegļkalne
