Neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma Līvānu novada pedagogi pulcējas uz konferenci, lai apspriestu aktuālos jaunumus, kā arī apbalvotu kolēģus par pagājušā mācību gada sasniegumiem. Nu jau otro gadu pēc kārtas Līvānu novadā tiek pasniegta mecenāta Daumanta Pfafroda iedibinātā Izcilības balva par nozīmīgu ieguldījumu talantīgo skolēnu apzināšanā un izglītošanā un izciliem sasniegumiem izglītības darbā. Balvu no 500 līdz 3000 eiro atkarībā no sasniegumiem saņēma 14 pedagogi, viņu vidū Elita Vaivode.
Skolotāja stāsta: „Šogad es sāku strādāt 29.gadu un strādāju Līvānu 1.vidusskolā, kas ir arī mana skola. Mācu matemātiku. Svarīgākais, manuprāt, ir bērna motivācija, gribēšana pašam kaut ko jaunu apgūt un zinātkāre, vēlme darboties.”
Veneranda Spriņģe, kura māca matemātiku Rudzātu vidusskolā, uzsver, ka skolēnu sasniegumi dod gandarījumu par grūto darbu: „Tad, kad strādā, tad to spēku un darbu kaut kā neuzskaita. Vienkārši visi kopā darbojas.”
Uz jautājumu, ko skolotāja dara, lai bērnam būtu motivācija, Veneranda atbild: „Pačukstēšu vienu noslēpumu – pirmajā mācību stundā es vienmēr pastāstu, kāpēc jāmācās matemātika – iestājeksāmeni, budžeta vietas, labs darbs, labs atalgojums... Tas viss motivē.”
Ziedi un apbalvojumi, kā arī svinīgā noskaņa raisa pozitīvas emocijas, tomēr pedagogi jauno mācību gadu gaida ne vien ar prieku, bet arī ar satraukumu un neziņu.
Veneranda Spriņģe saka: „Sajūtas ir divējādas. No vienas puses ļoti gribas strādāt, gribas satikt jaunus bērnus, gribas komunicēt ar viņiem. Man patīk strādāt ar bērniem. No otras puses – neziņa. Tas ir tas, kas grauj prieka sajūtu. Ja tu zini, ka tev nav darba, tad nebūs, tad tu meklē citu. Ja ir darbs, tad tu centies un strādā. Bet tagad es nezinu, kā man būs, kāda būs slodze, joprojām mēs nezinām ne finansējumu, neko. Tas padara dzīvi sarežģītāku un nepatīkamāku.”
Līvānu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece skaidro, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis, kura ieviešanai Izglītības un zinātnes ministrija gatavo normatīvos aktus, skolotājiem vēl joprojām nav līdz galam saprotams, turklāt ir bažas, ka pedagogi no tā varētu zaudēt, nevis iegūt: „Atsevišķas modeļa pozīcijas varētu būt, ka būs labākas, jo automātiski tiek izskaitļots laiks, cik ilgi skolotājs gatavojas stundām. Atkrīt subjektīvisms. Gatavošanās laiks, darbu labošanas laiks – sistēma uzreiz izskaitļo stundu skaitu. Tajā pašā laikā skolotājiem, kuri pašlaik strādā gandrīz divas slodzes, tādas iespējas vairs nebūs, jo būs tikai 36 stundas, kurās ietilpst viss.”
Neņemot vērā neskaidrības par atalgojuma modeli, pedagogi ar cerībām raugās nākotnē un ir entuziasma pilni sniegt skolēniem jaunas zināšanas un prasmes.
Sandra Paegļkalne
