Ceļotāju mērķis ir ar enduro motocikliem apceļot Gruziju, veicot dažādas grūtības pakāpes Padomju Savienībā zināmos DOSAAF motociklu maršrutus un izpētīt maz zināmākās Gruzijas vietas, kas grūti sasniedzamas ar kājām vai automašīnu. Ekspedīcijas dalībnieki, baizeļi ir ceļotāji un bērnības draugi - Andis Pikāns, Oskars Prauliņš un Normunds Kalve.
Zīmes vēstī par ātruma ierobežojumu līdz 110 km stundā, bet to reti kurš ievēro. Stepatsmindā, kura atrodas Kazbegi kalna un Gergeti svētnama piekājē, iebraucam pusdienas laikā. Stāvais ceļš, kurš ved no pilsētiņas Gergeti klostera virzienā, izvēršas gana sarežģīts. Kā papildus apstāklis vēl jāņem vērā Normunda potītes kondīcija. Veiksmīgi nokļuvuši galā, tveram Kazbegi kalna un Gergeti Dievnama skatus, jo pavasarī reti izdodas šeit notvert labus laika apstākļus.
14.gadsimtā celtās Gergeti baznīcas atrašanās uz klints virsotnes un plašie dabas skati visapkārt ir padarījuši to par Gruzijas simbolu.18. gs. gruzīnu autors Batonišvili rakstīja, ka briesmu brīžos vērtīgās relikvijas (ieskaitot Nino krustu) no Mtsheta tika atvestas šeit glabāšanai drošībā.
Pēc sekmīgas atgriešanās pilsētā, bez problēmām atrodam viesu namu un nokļūstam ceļmalas krodziņā, kurš, kā noskaidrojas vēlāk, pieder slavenajam septiņdesmito gadu diska metējam Tamazam Odishvili. Bijušais atlēts, kurš ir bijis trīskārtējs PSRS čempions, stāsta par laiku, kas pavadīts treniņnometnēs Dinamo bāzē Ķīšezera krastā un Jāni Lūsi, ar kuru padomijas izlases sastāvā piedalījies Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs.
Pusdienojam ēstuvē pie bijušā sportista Tamaza, kurš gatavo garšīgus Cuadi (pie mums to sauc par šašliku) un cienā ar sauso sarkanvīnu. Jautāju par attiecībām ar netālu mītošajiem ziemeļosetīniem un dienvidosetīniem. Tamazs tic, ka pienāks laiks, kad gruzīni ar kaimiņiem sakārtos attiecības un dzīvos mierā. Ja netraucētu Krievija, tad tas varētu notikt krietni agrāk.
Jau no paša rīta sāk līt. Skatoties uz melnajiem mākoņiem visapkārt, velkam lietus ekipējumu. Laiks vēss. Bijām iecerējuši aplūkot netālu esošās Džutas (Juta) un Truso ielejas, bet nepatīkamo laika apstākļu dēļ iegriežamies tikai Džutas ielejā, kur nokļūstam pa samērā viegli izbraucamu bezceļu apmēram 10 km garumā. Šis ir izejas punkts, no kura iespējams nokļūt Shatilli ciemā pie Čečenijas robežas. Uz ciematu esam plānojuši doties rīt ar močiem, izmantojot zemes ceļu no Jinvali.
Visapkārt mums paveras pasakainas ainavas, kuras bojā nokrišņi un mākoņu sega. Lietus pieņemas spēkā, un Kobi ciemam pabraucam garām, neapskatot Truso ieleju. Nakošreiz… Aiz sniegotās pārejas Gudauri virzienā mākoņi izklīst, ļaujot saulei sildīt mūsu sirdis un ķermeņus.
Gruzijā dzīvība kūsā ceļmalās, kas ir populāras tirdzniecības vietas, šeit sāk parādīties medus un čučhelas tirgoņi. Čučhela – valrieksti vai funduka (dižlazdas) rieksti vīnogu sulas mērcē. Tās ir sava veida nacionālās konfektes. Vīnogu sulu vāra, kamēr puse šķidruma ir iztvaikojusi, bet fruktozes koncentrācija palielinājusies un sula kļuvusi bieza. Mūsdienās šos saldumus ļoti iecienījuši bērni, bet senākos laikos to izmantoja ceļotāji, jo našķis ir kalorijām bagāts un lielisks enerģijas avots.
Jau pēc īsa laika sprīža mums piebiedrojas trīs čaļi no Vjatkas pilsētas Krievijā. Dima, Stass un Sergejs šodien šķērsojuši robežu Verhnij Lars un mēnesi iepazīs Gruziju. Līdz vēlai naktij dalāmies pieredzē.
