Jēkabpils Romas katoļu baznīca celta 1858.gadā, bet atjaunota trīs reizes, jo 1903.gadā tā izdega postošā ugunsgrēkā, bet pēc tam smagi cieta, jo atradās karadarbības zonā. Pašlaik dievnamā esošās ērģeles nopirktas vai nu 1965.gadā, vai 1967.gadā no ērģeļu meistara Jēkaba Jauģieša, un šis instruments, iespējams, ir izcilā ērģeļu būvnieka pēdējais darbs, liecina Jāņa Apīņa apkopotie vēstures materiāli.
Lai novērtētu ērģeļu tehnisko stāvokli, baznīcā viesojās ērģeļu meistars, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Roberts Hansons. “Ērģeles nav ne lauztas, ne postītas, bet ir ļoti liela problēma – baznīcā ir ļoti daudz ķirmju, šie ķirmji ir saēduši daudzas ērģeļu koka daļas,” skaidro Hansons. “Ir sūdzības, ka arī citās baznīcas koka detaļās, piemēram, altārī, esot ķirmji. Tā ir ļoti liela problēma, jo šie ķirmji ir ārkārtīgi grūti iznīdējami vai pat nav iznīdējami. Ja ērģeļu detaļas ir cietušas no ķirmjiem, tad faktiski liela daļa jāizgatavo no jauna. Tāpat ērģeles ir ļoti nolaistas, un tagad ir jautājums, vai ir vērts šo instrumentu restaurēt, jo šo nevar uzskatīt par vēsturisku instrumentu, kas ir kā vienots vesels, varbūt kādas daļas šeit ir vēsturiskas. Vajadzētu izlemt, vai ir vērts šīs ērģeles restaurēt.”
Zvaigznes dienas koncertā, kurā uzstājās ansamblis “Dižbrāļi”, Jēkabpils Romas katoļu draudzes bērni un Mareks Savickis, skanēja digitālās klavieres, bet dievnama ērģeles klusēja. Anita Cinkmane un Anna Korņejeva teic, ka instrumenta tehniskais stāvoklis ir pārāk slikts, lai spēlētu. “Mēs šeit darbojamies no 1989.gada,” stāsta vokālā pedagoģe un ērģelniece Anita Cinkmane. “Protams, sākumā bijām ļoti priecīgas, ka šeit ir ērģeles un ka tās skan, bet, ejot laikam, mūsu varēšana un gribēšana izmantot dažādus ērģeļu tembrus kļuva lielāka, bet ērģeles mums to neļāva darīt. Pēdējos gados mēs jūtam, ka nevaram veikt pat elementāras lietas. Protams, ērģelnieks ir ļoti elastīgs, viņš var nospēlēt no jebkuras skaņas, piemēram, mēs pēdējā laikā izmantojām tikai melnos taustiņus, bet tas nav prātīgi. Nevar dabūt spilgto ērģeļu skanējumu. Gribētu izmantot arī pedāļus, kā tas ir visām labām ērģelēm.”
Jēkabpils Romas katoļu draudze vēlas, lai dievnamā atkal skanētu ērģeles, tādēļ Zvaigznes dienas koncertā tika vākti ziedojumi, kas noderēs vai nu ērģeļu atjaunošanai, vai jauna instrumenta iegādei. Klausītājus priecēja gan dažādu instrumentu spēle, gan dziesmas.
Iedzīvotāju atsaucība bija ļoti liela – koncerta apmeklētāji saziedojuši vairāk nekā 1800 eiro. Ansambļa “Dižbrāļi” mākslinieciskā vadītāja Anita Cinkmane uzsver, ka izskanējis pirmais, bet nebūt ne pēdējais koncerts, kas veltīts baznīcas ērģelēm. Līdzekļu vākšana instrumenta atjaunošanai vai jaunu ērģeļu iegādei turpināsies arī nākamajos koncertos.
Sandra Paegļkalne
