20. novembrī, plkst. 15.00 tiešsaistē norisinājās trešais Latvijas Dizaina centra organizētā dizaina iepirkumu uzlabošanas sarunu cikla pasākums ar nosaukumu «Kā organizēt tirgus izpēti un plānošanu dizaina iepirkumos?». Šīs sarunas mērķis bija dažādu ieinteresēto pušu starpā raisīt diskusiju par to, kāds būtu optimālais process, kā pasūtītājiem būtu jāorganizē visa iepirkuma sagatavošanas un īstenošanas procedūra, lai tas atbilstu saimnieciski izdevīgākā iepirkuma standartam.

«Dizaina iepirkumos galvenā problēma bieži ir pasūtītāju nepietiekamās zināšanas par tirgu. Lai gan likums paredz mehānismus, kā šīs zināšanas iegūstamas sadarbībā ar tirgus dalībniekiem, praksē jūtama pasūtītāju piesardzība — viņi baidās, ka šāda sadarbība var tikt interpretēta kā nevienlīdzīga attieksme un radīt sarežģījumus iepirkumu procesā. Tomēr bez aktīvas sadarbības ar tirgus dalībniekiem veiksmīgs rezultāts dizaina iepirkumos nav iespējams,» norāda Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Tiešsaistes sarunas pirmajā daļā advokātu biroja «Sorainen» juriste Aiva Balode apskatīja iepirkumu plānošanas pamata jautājumus un dažādus tirgus izpētes veikšanas aspektus, kā arī mehānismus efektīvai informācijas apmaiņai starp pasūtītājiem un piegādātājiem. Sarunu turpināja «Brigita Bula arhitekti» vadošā arhitekte Brigita Bula, kura ar klausītājiem dalījās sava biroja pieredzē saistībā ar dalību dažādos vides dizaina iepirkumos, tuvāk apskatot sadarbības aspektus tirgus izpētē, iepirkuma dokumentācijas izstrādē un apspriedē un iepirkuma norises termiņa plānošanā.

Sarunas otrajā daļā notika diskusija «Kā īstenot tirgus izpēti un plānošanu dizaina iepirkumos?», kuras mērķis bija kopīgi izspriest, kā veicināt pasūtītāju sadarbību ar tirgus dalībniekiem atbilstoši saimnieciski izdevīgākā iepirkuma standartam. Diskusijas moderatore bija Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa, un tajā piedalījās «Sorainen» juriste Aiva Balode, dizainers un dizaina studijas «Associates, Partners et Sons» dibinātājs Edgars Zvirgzdiņš, «Brigita Bula arhitekti» vadošā arhitekte Brigita Bula un Mēbeļu Ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele.

Dizaina iepirkumi kā publiskajā, tā privātajā sektorā sniedz iespēju salīdzināt dažādu pretendentu piedāvājums, lai iegūtu ilgtermiņā visizdevīgāko un kvalitatīvāko dizaina risinājumus — no vizuālās identitātes līdz pat kompleksiem produktiem, pakalpojumiem un vides risinājumiem. Tomēr šajā jomā pastāv dažādas problēmas, kas kavē efektīvu dizaina iepirkumu procesa norisi un neļauj sasniegt vēlamo rezultātu.

Visasāk šīs problēmas izpaužas produktu un pakalpojumu iepirkumos publiskajā sektorā, kur vērtēšanas kritēriji priekšplānā bieži izvirza zemāko cenu, nevis labāko risinājumu. Tas nereti ved pie situācijas, kad iegūtais rezultāts ir neapmierinošs un izmaksā dārgāk ilgtermiņā.

Lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu dizaina iepirkumu praksi, jomā nepieciešami steidzami uzlabojumi, ietverot skaidru konkursa kritēriju izstrādi, kas novērtē ne tikai cenas aspektu, bet arī dizaina kvalitāti un novitāti. Turklāt ir svarīgi veicināt dialogu un sadarbību starp uzņēmumiem un dizaineriem, lai izprastu abu pušu vajadzības un veidotu efektīvu sadarbības modeli, tāpēc Latvijas Dizaina centrs ir iniciējis un īsteno izglītojošu sarunu ciklu par dizaina iepirkumu uzlabošanu kurā, pulcējot dažādu jomu dizainerus, juristus, iepirkumu speciālistus, pasūtītājus un pašvaldību pārstāvjus, tiek kopīgi kartētas problēmas, kas saistās ar dizaina iepirkumiem, kā arī tika iezīmēti iespējamie ceļi šo problēmu risināšanā. Atbilstoši lemtajam 3. aprīlī darbu uzsāka Latvijas Dizaina centra izveidotā ekspertu darba grupa, kurā juristi, iepirkumu speciālisti un nozares asociāciju pārstāvji apvienojuši spēkus, lai veiktu izpēti un apkopotu informāciju par piemērotāko dizaina iepirkumu procedūru izvēli konkrētiem dizaina veidiem, kā arī lemtu par nozares vadlīniju sagatavošanu.

Pasākumu organizēja Latvijas Dizaina centrs sadarbībā ar radošo industriju komunikāciju platformu «FOLD», «Sorainen» un Latvijas Mēbeļu ražotāju asociāciju. Pasākumu līdzfinansēja Kultūras ministrija.

свернуть