No prostatas vēža Latvijā mirst divas reizes vairāk vīriešu nekā vidēji Eiropas Savienībā. Iemesli vairāki, bet pats galvenais - vīrieši kūtri dodas pie ārstiem, rezultāts nereti beidzas traģiski.
Pirms trim gadiem liepājnieks Aigars Freibergs par prostatas vēzi otrajā stadijā uzzināja pavisam nejauši. “Vecāko dēlu vedu pie ārsta; priekš sporta nometnes vajadzēja izziņu. Tad ģimenes ārsts pateica, lai nododu asins analīzes abiem diviem. Kad pārbaudīja, tad konstatēja, ka psa līmenis ir augsts,” saka Aigars Freibergs, pārcietis onkoloģijas slimību.
Toreiz pēc visām veselības pārbaudēm secināts, ka jāveic operācija, jo slimība bija ielaista. No brīža, kad atklājās smagā diagnoze, līdz operācijai pagāja septiņi mēneši, un tagad Aigars dodas pārbaudīt veselību reizi divos mēnešos, aicina to darīt jebkuru. “Viņi sevi uzskata par pilnīgi veseliem, jo vēzis ir kā klusais vēzis. Par sevi liek manīt, kad ir galējās stadijās, kad gandrīz nolemts. To neviens baigi neiedziļinās. Par vīriešu veselību salīdzinoši nesen tikai sāka runāt.”
Prostatas vēzis ir klusais sēdētājs, atzīst apvienības “Onkoalians” vadītājs Helmuts Bēķis. Svarīgākais ir atrast šo ļaundabīgo audzēju, jo var būt gadījumi, ka tas ir neagresīvs, bet klusi augošs. “Manuprāt, ir bailes iet pārbaudīties. Ir izveidojušies stereotipi no padomju laikiem, ka būs jāvelk bikses nost, taustīs, baidīs. Mūsdienas tās ir asinsanalīzes, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse.”
Mazliet vairāk nekā puse jaunatklātie prostatas vēža gadījumi ir vīriešiem darbspējīgā vecumā. Šogad reklāmas kampaņa par ūsu mēnesi nav aktualizēta, jo šobrīd fokuss ir uz pacientu interesēm saņemt tādus ārstniecības pakalpojumus kā Eiropas attīstītākajās valstīs. “Ar šo slimību ārstējas daudzi. Protams, tas ir budžets medikamentiem, veselības dienestam. Jāmaina domāšana, ka uz tām veselības pārbaudēm ir jāiet. Prostatas no 45 gadiem ir valsts apmaksāts, nav mirstam vaina. Divas trešdaļas vēža atklāj novēloti,” saka Helmuts Bēķis.
Lai gan slimnīcas šobrīd ir noslogotas un pilnas ar Covid-19 pacientiem, onkoloģijas pacientiem izmeklējumi ir pieejami, tāpat arī operācijas - tas nav atliekams process, jo slimība var strauji progresēt. Tiesa - neliels akmens tiek mests ģimenes ārstu virzienā. Ne vienmēr viņi spēj ātri noreaģēt un sūtīt pacientus uz izmeklēšanām, tāpēc onkologi saka, ka katram pašam jābūt atbildīgam par savu veselību.
