Nu sak ar Dievu tu Dzimtenei,
Un nokar galvu, kad projām ej,
Ej tur, kur liktens tev nolēmis
Un laimes durvis ir atvēris.
Tu mūžam izdzīts no Dzimtenes,
Cīnies ar vāciem un austriešiem,
To zemi, zemi tu atstāji,
Kur bērnībs dienās, tu staigāji.
Vai sirmais tēvs tev vairs neredzēs,
Un mātes balsi vairs nedzirdēs,
Tev radi, draugi vairs nepazīs,
Un līgava tevi aizmirsīs.
Tu mūzam izdzīts no Dzimtenes,
Ko sirdī nesi, ko mīlēji,
To zemi, zemi tu atstāji,
Kur jaunībs diennās, tu staigāji.
