Jēkabpilī norisinājies biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” organizēts seminārs par daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu. SIA “JK Namu pārvalde” galvenais inženieris Aivars Rutmanis informēja iedzīvotājus par Jēkabpils līdzšinējo pieredzi ēku siltināšanā. Līdz šim renovētas četras pašvaldībai piederošas daudzdzīvokļu mājas – Slimnīcas 4, Dārzu iela 5, Nameja iela 1 un Bebru iela 30. Rutmanis skaidro, ka šo māju energoefektivitāte ir palielinājusies vismaz uz pusi: “Apkures izmaksas ir samazinājušās uz pusi, citām mājām pat līdz 70 procentiem. Cilvēkiem ir jāsaprot – ja pirms mājas renovācijas viņi maksāja apsaimniekošanas maksu un par apkuri, tad pēc renovācijas viņi gada griezumā to naudu nepārmaksā.”
Jaunā programma paredz, ka no Eiropas viena projekta īstenošanai var iegūt maksimums 50 procentu lielu finansējumu no projekta attiecināmajām izmaksām, bet pārējo, ņemot kredītu, būs jāfinansē pašiem iedzīvotājiem.
Biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” energoeksperts Ainārs Gulbinskis skaidro: “Grants finansējums vairāk ir balstīts uz būvdarbiem, bet dokumentācijas izstrāde, pats būvprojekts un tāmes sastādīšana ir neattiecināmās izmaksas. To visu diemžēl iedzīvotājiem būs jāsedz no savas kabatas. Vienīgi Jēkabpils pilsētas dome sponsorēs energoauditu jeb sertifikātu.”
Iedzīvotājus visvairāk baida ikmēneša maksājuma apjoms kredīta segšanai. SIA “JK Namu pārvalde” uzsver, ka izmaksas nevar pateikt, kamēr nav veikts konkrētās ēkas monitorings, bet līdz šim siltinātajām daudzdzīvokļu mājām maksa par apkuri un kredīta ikmēneša maksājums kopā ir aptuveni tāds pats, kā pirms renovācijas maksa tikai par apkuri vien. To apliecina arī divi iedzīvotāji, kuri dzīvo renovētajās daudzdzīvokļu mājās. Viņi stāsta, ka tad, ja apkuri lieto saprātīgi, nogriežot mazāku siltumu, kad neesi mājās vai kad ārā ir siltāks, tad kopējā maksa par apkuri un kredītu pat ir mazāka nekā pirms mājas renovācijas par apkuri vien. Dārzu ielas 5 iedzīvotājs atklāj, ka viņam par kredītu mēnesī jāmaksā 25 eiro, bet par apkuri – tikai aptuveni 8 eiro, jo viņam ir komforts arī tad, ja apkure ir nogriezta uz minimālo. Renovēto ēku iedzīvotāji arī akcentē, ka ļoti daudz dod nomainītie logi un durvis, kā arī nosiltinātais pagrabs.
Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra uzsver, ka programmā paredzēta ne tikai mājas siltināšana, bet arī atjaunošana – logu un durvju nomaiņa, kāpņu telpu remonts, apkures, ūdens un kanalizācijas sistēmas nomaiņa, ventilācijas sistēmas izveide un citi darbi, kas nepieciešami, lai palielinātu mājas ilgtspēju.
Neņemot vērā namu pārvaldes un arī renovēto māju iemītnieku argumentus, daudzi iedzīvotāji ir ļoti skeptiski pret piedāvātajām pārmaiņām. Jēkabpiliete Terēze, kura dzīvo nerenovētā daudzdzīvokļu mājā, saka: “Maksāt 10 gadus kredītu? Par ko? Māja tiks atjaunota? Nē, nevajag mums neko atjaunot, mums ir silti, nekāda renovācija nav vajadzīga.”
Ir arī iedzīvotāji, kuri labprāt piekristu mājas renovācijai, piemēram, Aija: “Es noteikti piekristu mūsu mājas renovācijai, jo tas būtu ļoti liels ieguldījums mūsu nākotnē. Kamdēļ man tagad maksāt lielāku summu par apkuri, ja es varu maksāt mazāku summu par apkuri un tā vietā maksāt par būvniecības izdevumiem? Tas rēķinu neveidos lielāku par to, kāds mums ir jau tagad.”
Lai māja piedalītos projektā, nepieciešams divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku balsojums par, tādēļ tie, kuri atbalsta dalību projektā, nav pārliecināti, vai izdosies pārliecināt kaimiņus. Jēkabpilietis Jānis stāsta: “Es ar šo lietu kā pilnvarotā persona nodarbojos jau vairākus gadus. Mēs esam izgājuši visādas sapulces, visādus variantus, esam ierosinājuši piesaistīt energoservisa kompāniju, dibināt biedrību, mēģinājām panākt siltuma sadalītāju uzstādīšanu dzīvokļos, bet nekas neiznāca. Nav vairākuma, cilvēki nepiekrīt. Mūsu mājā dzīvo ļoti daudz pensionāru, kuri dzīvo tikai no pensijas. Ziemā viņi kaut kā nomaksā, vasarā viņi uzkrāj. Tagad ir svarīgi, cik dzīvokļa īpašnieks ir maksātspējīgs. Bet tas, ka māja ir jārenovē, - tas ir nenoliedzami.”
SIA “JK Namu pārvalde” galvenais inženieris Aivars Rutmanis uzsver, ka, lai sāktu dalību projektā, laika vairs nav daudz, tādēļ aicina iedzīvotājus rūpīgi visu apdomāt un vienoties. Nākamajās nedēļās namu pārvalde organizēs sapulces jau konkrētu daudzdzīvokļu māju iemītniekiem.
Sandra Paegļkalne
