Vai arī Alojā pašiem savs laimes lācis? Par lāčiem Ziemeļvidezmē vairs ne vairs neviens īsti nebrīnās, lai gan satikšanās ar tiem nav tas notikums, kuru gaida ar nepacietību. Par to, ka ar lāčiem nevar nerēķināties pārliecinājās arī mednieku kluba Aloja mednieki.
Dažas dienas pirms gadu mijas notika medības ar dzinējiem. Suņi no masta izskrēja kopā ar aļņu teļu un visi aizskrēja projām, pēc brītiņa nokļūstot kaimiņu medību kluba platībās.
“Pēc masta braucām suņus meklēt. Satikām kaimiņu kluba medniekus. Stāstījām par suņiem un alni, rādījām GPS koordinātas, kur suņi atrodas. Kaimiņi teica, ka redzējuši, kā suņi atskrien, taču ne ar alni, bet … lāci,” stāsta Nauris Matvijuks. “Kamēr gaidījām, suņi apmeta līkumu un tuvojās. Braucām pa ceļu, ka mēr suņi bija mežā. Nodomājām, tak nevar būt lācis, gan jau lielāks kuilis. Tajā brīdī no eglēm izskrēja… lācis un mūsu suņi. Suņus atguvām, visi sveiki un veseli!”
Skrienot pa purviem, visticamāk, viņi alni bija pazaudējuši, toties atraduši lāci, ko arī dzina.

Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām.
[ Ссылка ]

свернуть