Komponists - Edmunds Godšteins / 1927. gada 19. septembrī dzimušais Edmunds agri iemīļoja mūziku, ķērās pie klavierspēles un jau 12 gadu vecumā devās uz Rīgu, kur, pateicoties neparastajam talantam, tika uzņemts konservatorijā, lai skolotos par pianistu. Taču minētā tikšanās ar šlāgermūziku, vēlāk džezu, izmanīja Goldšteina sākotnējo ceļu mūzikā, viņš kļuva par aktīvi koncertējošu restorānu pianistu, aizrāvās ar improvizāciju un nolēma doties kompozīcijas virzienā. 1948. gadā Edmunds atgriezās konservatorijā lai studētu kompozīciju, ko studēja Ādolfa Skultes vadībā.
Pēc studiju beigšanas Goldšteins kļuva par pianistu Leļļu teātrī, tad daudzus gadus klavieres spēlēja Latvijas TV un radio simfoniskajā orķestrī, protams, komponēja akadēmiskā žanra skaņdarbus, taču tā bija tikai daļa no viņa nodarbēm. Jau 50. gadu vidū jaunais komponists sāka sacerēt estrādiskas ievirzes dziesmas toreizējam padomju dziesmu ansamblim, kas tika izveidots radio no Latvijas radio kora solistiem. Tam kā solisti tika pieaicināti ievērojami dziedoņi, un droši vien skaņradis šo darbošanos uztvēra samērā nenopietni. Tāpat kā savu rosību pie Komponistu savienības izveidotajā estrādes sekcijā, kam bija jāgādā par estrādes žanra repertuāra paplašināšanu. 60. gadu sākumā Goldšteins rosījies arī pie Rīgas džeza kluba dibināšanas, sēdēja konkursu žūrijās, vērtēdams populārā žanra un džeza mūziķu kvalitāti un programmas. Komponists pats stāstīja, ka estrādes dziesmu sacerēšanu viņš uztvēra kā izaicinājumu, kad milzu popularitāti ieguva Raimonds Pauls. Un Goldšteins nolēma pierādīt, ka viņš, komponists ar diplomu, var sacerēt ne sliktākas 3 minūšu dziesmiņas. Par lieliem grāvējiem kļuva Goldšteina Dziesma zemei, Baltās madaras, Deviņvīru spēks un citas dziesmiņas, kas bija krāsainas un izjūtām bagātas. Par saviem dziedātājiem Edmunds Goldšteins savulaik dēvēja Māru Krievkalni, Andreju Lihtenbergu un Zigfrīdu Račiņu, kuri bijuši čaklākie šī skaņraža dziesmu iemūžinātāji. Viņa dziesmas dziedāja arī Edgars Zveja, Valentīna Butāne, Margarita Vilcāne un Ojārs Grinbergs, sacerēta arī džeziskas ievirzes instrumentālā mūzika, kopš apmēram 50 dziesmu, kas tapušas līdz pagājušā gadsimta 70. gadu beigām. E. Goldšteins miris 2008. gada 6. oktobrī.

свернуть