Ar ko es esmu labāks par citiem vai ar ko citi ir sliktāki par mani, jautājam, kad notiek kaut kas traģisks, neparedzēts un sāpīgs.
------------------
"Vai jūs domājat, ka viņi bija lielāki grēcinieki nekā citi Jeruzalemes iedzīvotāji?" – šis jautājums liek aizdomāties par lielāku realitāti, ko neietver personīgais grēks.
Iespējams, grēku vajadzētu uztvert kā disonanci, nopietnu pretrunu realitātei un kaut ko pret lietu kārtību, piemēram, kā iedomu, ka, vicinot rokas, cilvēks varēs lidot vai ko līdzīgi absurdu. Grēks nav par kādu cilvēcisku brīvību iegūšanu, bet par dzīvi ilūziju varā jeb ne-realitāti.
Šāda apziņa, iespējams, norāda uz pasauli, kas ir lielāka par individuālām kļūdām. Iespējams, tā liek aizdomāties par realitāti, kas ir pretrunā Radītāja iecerētajai.
Apziņa par grēcīgumu kā pretrunu realitātei, pat ja nav skaidrs kā kaut ko labot, liek domāt par to, ka mēs neesam pilnīgi pieraduši pie meliem un nepatiesības. Un tas nav maz!
Apziņa par grēcīgumu var būt orientēšanās uz realitāti un patiesību tad, kad ir daudz vieglāk pieņemt ērto ilūziju par sevi un pasauli. Piemēram, ka tehnoloģiskie sasniegumi atrisinās visas cilvēces problēmas. Es nenoliedzu tehnoloģiju sasniegumus un potenciālu, bet tikai apšaubu ilūziju, ko tehnoloģiju reklāmas, cenšoties pārdot savu produktu, mēģina iegalvot. Par to liek domāt dabas resursu izsīkums un degradācija, bet problēmas risinājums tā arī nerodas. Tāpat kā ideja, ka ieroči var garantēt mieru un laimi, bet redzam, ka tas nemaina cilvēku apziņas trūkumu par elementāru cieņu un neaizskaramību, kādēļ mūsdienu pasaulē var notikt karš Ukrainā.
Tas liek piedzīvot neērto apziņu, ko var raksturot vārdi ne-realitāte un nesaskaņas ar realitāti. Apziņa par cilvēcisko vājumu un grēku, kaut ko, ko viņi neizvēlējās un kas šķiet tik nepareizi.
Tad mēs varam paskatītie arī uz individuālo, cilvēcisko vājumu un ievainojamību kā nespēju veidot attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem un balstīties bailēs, aizvainojumā, konkurencē, aizdomās jeb ne realitātē, kas ir tik postoša.
Un cik daudz drosmes vajag, lai spētu dzīvot realitātē? Pieņemto, ka ir realitāte, bet tev ir izkropļotas attiecības ar to, kā tu vari dzīvot neizgāžoties, nekļūdoties, neviļoties?
-----------------------------
Epizodi var noklausīties arī audio formātā "Spotify" un "Apple Podcasts" platformās vai šajā saitē: [ Ссылка ]
Seko līdz Svētdienas Domai un citām aktualitātēm jezuīti.lv mājaslapā [ Ссылка ] vai Facebook kontā : [ Ссылка ]
Ja Sv.D. Ir kļuvusi par Tavu nedēļas pārdomu impulsu, tad spied like 👍, dalies ar video un atbalsti [ Ссылка ]
Pat vismazākais atbalsts palīdz veidot šo video. Paldies!
