Skolās atsākas mācības klātienē, un daudziem skolēniem tas nozīmē atgriešanos mācību iestādes vidē pēc ilgākas prombūtnes. Atkal iejusties var būt grūti – gan psiholoģiski, gan arī tāpēc, ka attālināto mācību dēļ daudziem zināšanās ir pamatīgi robi. Kā var palīdzēt vecāki, kā - skolotāji?
Pandēmijas dēļ pagājušajā mācību gadā bija jāmācās lielākoties attālināti, bet tagad jāatgriežas skolas vidē – atkal jāiekļaujas noteiktā dienas režīmā un ikdienā jābūt kopā ar citiem skolēniem un skolotājiem. Ne visi tam ir gatavi, prognozē psihologi. “Visi sagaida, ka būs sarežģījumi. Vismaz no skolotāju puses, tā kā man bija iespēja ar skolotājiem mazliet arī tikties vasaras laikā, es zinu, ka viņi it īpaši sagaida, ka būs problēmas. Varbūt pat viņi sagaida vairāk problēmu, nekā to reāli būs. Jebkurā gadījumā, kā mēs zinām, vienā klasē ir bērni ar ļoti dažādām spējām, ar ļoti dažādām emociju regulācijas spējām, ar ļoti dažādām kognitīvām spējām, tamlīdzīgi, un man liekas, tas, kā viņi ieies atpakaļ skolā, ieies atpakaļ tajā rutīnā, būs ļoti atšķirīgi,” pauž Sandra Sebre, Latvijas Universitātes profesore, psiholoģe.
“Varbūt tiem, kam mājās labāk gāja, viņi spēja šajā klusumā paši pašvadītā ceļā izdarīt visu, un, iespējams, potenciāli varētu būt kaut kāda grupa, kam šī jezga radīs grūtības, grūtības būs vairāk ar sociālajām attiecībām, attiecību ar vienaudžiem veidošanu, iederēšanos grupā,” saka Elīna Bārtule, Pusaudžu resursu centra psiholoģe.
Otrs iemesls, kāpēc atgriešanās skolas solā var nebūt vienkārša - attālināto mācību laikā daudziem pasliktinājušās sekmes. Monitorējot skolas, Izglītības kvalitātes valsts dienests aprēķinājis, ka otrajā pandēmijas skartajā mācību gadā mācību satura apguve samazinājusies par 30 līdz pat 50%. Skolotājiem nevajadzētu censties ātri, ātri “saraut”, lai robus aizpildītu, uzsver dienestā. “Sākumskolā ir jārēķinās ar to, ka pedagogam šobrīd, atgriežoties klātienē strādāt, jāatsāk no tās vietas, kur viņš pabeidza iepriekšējā gadā, jāskatās, vai ir temati, vai konkrēti bērni, kuri netiek līdzi, un tad ar viņiem jāstrādā individuāli. Ja jūs nokļūstat līdz pamatskolai, tad ir jāveic diagnostika,” skaidro Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis.
Diagnostika – tas gan nenozīmējot pārbaudes darbus; jāliek lietā iejūtīgākas metodes, uzsver speciālists. Katrā ziņā gan skolotājiem, gan vecākiem jāvēro skolēni, lai laikus pamanītu pazīmes, kas var liecināt par adaptācijas grūtībām. Tā var būt trauksme, liels nogurums un enerģijas trūkums, apetītes mazināšanās vai, tieši otrādi, pieaugums, grūtības koncentrēties un tamlīdzīgi. Ja kas tāds tiek novērots, galvenais ir saruna, uzsver psihologi. Pusaudžiem, kuriem bieži vien ar vecākiem komunicēt ir grūtāk, svarīgi neliegt vienaudžu sabiedrību un, ja iespējams, ļaut aicināt draugus mājās, iesaka psihologi.
