Pļaviņu iela Jēkabpilī ved gar Daugavas kreiso krastu. Gandrīz visā tās garumā blakus atrodas dzīvojamās mājas, bet ielu pastaigām un ikdienas gaitām iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī citi pilsētnieki. Gājēji, velosipēdisti, kā arī cilvēki ar bērnu ratiņiem tur ir bieži sastopami, tādēļ iedzīvotājus uztrauc satiksmes drošība ielas posmā, kurā nav ne gājēju ietves, ne veloceliņa.
“Es dzīvoju Pļaviņu ielas malā, tāpēc ikdienā novēroju, ka mašīnas brauc, pārsniedzot 50 kilometrus stundā,” saka jēkabpiliete Inga. “Protams, šeit būtu jānosaka braukt ar vēl mazāku ātrumu, jo blakus ir mūzikas skola, pastaigājas cilvēki ar maziem bērniem, es personīgi pastaigājos šeit ar suni. Ir bijis tā, ka pat mašīnas marku nevar atpazīt, kādā ātrumā tā brauc. Vajadzētu kaut kādus ierobežojumus, “guļošos policistus”.”
Viens ātrumvalnis ir uzstādīts Pļaviņu ielas posmā, kas ir tuvāk tiltam pār Daugavu, tur arī noteikts braukšanas ātruma ierobežojums – 30 kilometri stundā, bet ielas posmā, kas uztrauc iedzīvotājus, nav ne ātrumvaļņu, ne dzīvojamās zonas statusa. Tur drīkst braukt ar 50 kilometriem stundā. Tas gan ne vienmēr tiek ievērots, saka jēkabpilietis Arkādijs: “Pa Pļaviņu ielu bieži mašīnas skrien lielā ātrumā. Tur bērni staigā, tāpēc nav droši.”
Ieraugot televīzijas videokameru, autovadītāji gan centās būt apzinīgi, tādēļ filmēšanas laikā neizdevās iemūžināt ātrumpārkāpējus, bet kadrā notverti vairāki momenti, kad transportlīdzekļu vadītāji pārkāpj citu noteikumu, proti, pa šo vienvirziena ielas posmu brauc pretēji atļautajam braukšanas virzienam. Ceļu satiksmes negadījumu ar cietušiem cilvēkiem pēdējā laikā gan nav bijis, bet pavisam nesen kāda automašīna trāpīja vietējās iedzīvotājas Annas sunim Fito. “Kā parasti mēs staigājām, bet es neievēroju, ka mašīna šausmīgi ātri brauca,” notikušo atceras Anna. “Trāpīja sunim. Dzīvi esam, bet tas tā ir, ka mašīnas pa šo ielu brauc ļoti lielā ātrumā un daudz. Tāpat te braukā daudz bērnu. Vajadzētu ierobežot ātrumu kaut kā.”
Pašvaldībā skaidro, ka iedzīvotāju ierosinājums par ātrumvaļņiem tiks izvērtēts, tomēr uzsver, ka ielas posms nav ar tik intensīvu satiksmes plūsmu, lai tur būtu nepieciešami stingrāki ātruma ierobežojumi. Tāpat tiek uzsvērts, ka turpat blakus ir Daugavas promenāde ar visu gājējiem un velobraucējiem paredzēto infrastruktūru.
“Ātrumvaļņu uzstādīšana un viss pārējais – tās ir izmaksas,” skaidro Jēkabpils pilsētas domes ceļu būvinženieris Edgars Dobelis. “Tiks vērtēts, cik šī vēlme ir pamatota, cik nepieciešama. Dzīvojamās zonas statusu noteikt, ja blakus ir visa gājēju infrastruktūra... Dzīvojamās zonas statusu mēs pamatā nosakām tur, kur nav gājēju infrastruktūras. Ir mikrorajoni, kur ir mazās ieliņas, tur iedzīvotājiem nav, kur pārvietoties. Šeit ir augšā liela, plaša infrastruktūra ar pavisam citu skatu, kas paveras uz Daugavu. Kāpēc iet pa leju nevis pa augšu?”
Vietvarā skaidro, ka iedzīvotājiem ir izvēle – iet pa Daugavas promenādi, kur nav automašīnu kustības, vai pārvietoties pa Pļaviņu ielu. Ja tiek pieņemts lēmums tomēr pārvietoties pa ielu, kur nav piemērotas gājēju infrastruktūras, tad pats iedzīvotājs ir atbildīgs par riskiem.
Sandra Paegļkalne
