Kādas ir pirmās asociācijas, dzirdot vārdu savienojumu ‘psihiskie traucējumi’? Vai zini kādu, kuram tie ir? Varbūt Tev pašam? Ja šobrīd nav, vai pieļauj domu, ka savas dzīves laikā arī Tu varētu ar tiem saslimt? Jau pirmajā no desmit raidījuma cikla “Piešķil savu empātiju!” sarunā topošās juristes Patrīcijas Annas Vavilovas vadībā darbināsim savus sirds un prāta muskuļus, lai kļūtu pieņemošāki.
Mūsu sarunā piedalās mentālās veselības aktīviste Ofēlija Spektore un mūziķis Miks Dukurs. Ofēlija publiski zināma, jo savos sociālo mediju kontos aktīvi dalās stāstos par to, kāda ir dzīve ar šizofrēniju, cik ļoti nozīmīgs ir līdzcilvēku atbalsts, pareizie medikamenti un sajūta, ka esi pieņemts un saprasts. Miks Dukurs pirms salīdzinoši neilga laika saņēma diagnozi – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS), taču tas ļāvis daudz labāk izprast sevi, savus pacēlumus un kritumus, kā arī piemeklēt risinājumus situācijas uzlabošanai.
Ofēlija uzsver, ka, viņasprāt, psihiskie traucējumi jeb, kā viņa tās dēvē, – mentālās nekārtības – ir bijušas vienmēr, tikai mūsdienās par tām vairāk un atklātāk runā, tās biežāk izdodas atklāt, tātad arī palīdzēt cilvēkiem dzīvot normālu dzīvi. Viņa nenoliedz, ka pieredzējusi savā dzīvē virkni sāpīgu brīžu, atraidījumu savas diagnozes dēļ, taču zina, ka ļoti būtiski ir runāt, izglītot, palīdzēt sabiedrībai saprast, ka mentālās nekārtības ir daļa no cilvēka, bet tās nedefinē cilvēku.
Miks Dukurs, atbildot uz jautājumu, vai vajag izolēt cilvēkus ar psihiskajiem traucējumiem, atbild, ka tā vietā vajag vairāk informēt cilvēkus, lai viņi zina, kā ar sevi strādāt. Runājot par mūsdienām, viņš norāda, ka ir sajūta, ka patiesībā ļoti daudzi cilvēki cieš no kādām mentālās veselības kaitēm, taču par to nerunā. Šī te pārslodze, viņaprāt, skar mūs visus… Jāmācās pateikt ‘nē’, lai neizdegtu. Miks Dukurs norāda, ka, izprotot diagnozi, atpazīstot simptomus, zinot, kā ar tiem strādāt, var ne vien dzīvot, bet pat izmantot diagnozi savā labā.
Noskaties sarunu, piešķil savu empātiju!
Sarunas veidošanā mums talkā nāca mūsdienās tik populārais mākslīgā intelekta rīks “ChatGPT”, lai uzzinātu, kādi ir sabiedrībā mītošie stereotipi par dažādām diskriminācijas formām. Pēcāk apkopojām stereotipus, sagatavojām mazliet provokatīvus jautājumus, lai iekustinātu un piešķiltu Tavu empātiju – liktu aizdomāties par cilvēkiem, par sabiedrību citā gaismā.
Tavai vērībai! Mēs kategoriski iebilstam pret jebkādiem aizskarošiem komentāriem, diskusija ir vēlama, viedokļi un pieredzes var atšķirties. Agresīvu, naidu kurinošu komentāru gadījumā komentārus dzēsīsim. Cienīsim viens otru!
Seko mūsu jaunumiem, dalies, palīdzi mazināt diskrimināciju un padari sabiedrību iekļaujošāku!
#PiešķilSavuEmpātiju
Par raidījumu ciklu:
Lai arī ar diskriminācijas jautājumiem strādājam jau izsenis, redzam, ka aktualitāte nezūd. Cilvēki biežāk pievērš uzmanību, runā un cenšas risināt situācijas, kurās kādu diskriminē tāpēc, ka viņš ir kaut kādā veidā mazliet atšķirīgs no “lielā vairuma”. Mums tas nepatīk. Mēs zinām un esam pārliecināti, ka visi cilvēki savās tiesībās ir vienlīdzīgi. Diskriminācija nav pieļaujama. Cilvēka cieņa un tiesības visiem piemīt vienādā apmērā.
“Piešķil savu empātiju!” – iepazīstinām ar līdz šim vēl nebijušu, daudzpusīgu, izglītojošu, pieņemšanu rosinošu desmit sarunu ciklu. Tajā dzirdēsi cilvēku pieredzes stāstus par to, kā viņi dzīvo pasaulē, kura mēdz cilvēkus neievērot, pasaulē, kura mēdz apsmiet vai baidīties no atšķirīgā, pasaulē, kurā trūkst izpratnes un pieņemšanas. Viņi runā, lai iedrošinātu citus runāt, viņi runā, lai parādītu, ka mēs visi – kaut mazliet atšķirīgi, tomēr esam līdzīgi, viņi runā, lai runātu arī Tu un iestātos par tiem, kuri reizēm nevar sevi aizstāvēt.
Sarunas ir interesantas, palīdz sajust, ieraudzīt, sadzirdēt, aizdomāties par negatīvo attieksmi, kura sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies un bieži vien pat absurda. Visu sarunu vadītāja ir sabiedriski aktīvā, mērķtiecīgā, sirsnīgā topošā juriste Patrīcija Anna Vavilova, taču katrā tēmā pievienojas divi cilvēki, tātad divas – reizēm līdzīgas, reizēm ļoti atšķirīgas – pieredzes. Kas īpaši svarīgi – sarunas nav par kādiem citiem cilvēkiem, sarunas ir ar cilvēkiem. Kopīgi piešķilsim Tavu empātiju par tādām diskriminācijas pazīmēm kā psihiskie traucējumi, tautība, vecums, valoda, dzirdes traucējumi, seksuālā orientācija, redzes traucējumi, dzimums, reliģija un sociālais stāvoklis.
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) kopā ar septiņu ES valstu nacionālajām cilvēktiesību institūcijām (NHRI) un Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīklu (ENNHRI) īsteno reģionālo projektu, lai atbalstītu nacionālās cilvēktiesību institūcijas pamattiesību un tiesiskuma aspektu uzraudzībā. Projektu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar EEZ un Norvēģijas reģionālās sadarbības grantu fonda starpniecību. Nosaukums: “Atbalsts nacionālajām cilvēktiesību iestādēm pamattiesību un tiesiskuma aspektu uzraudzībā” (Nr. 2018-1-1440)
