No kurienes manī tukšuma, vientulības un trauksmes izjūta? Kādēļ metodes, ar kuru palīdzību esmu mēģinājis cīnīties ar sliktajām izjūtām sevī, nav palīdzējušas, bet laika gaitā pašas ir radījušas problēmas? Vai es vispār brīžiem zinu un saprotu, kā jūtos? Kādēļ tik grūti uzticēties un atvērties citiem cilvēkiem? Cik daudz es vispār varu mainīt savu dzīvi? ...

Šādus un līdzīgus jautājumus mēs sev uzdodam laiku pa laikam. Un ja vēl ne, tad kaut kad pienāks pirmā reize. Šādas pārdomas, neizpratne par sevi un savā dzīvē notiekošo, var liecināt, ka neesam līdz galam apzinājuši savu bērnības mantojumu – apstākļus un vidi, kādā esam auguši. Iespējams, daudzi no mums ir t.s. "pieaugušie bērni" no disfunkcionālām ģimenēm.

Mēs esam izdzīvojuši, esam izauguši lieli. Taču maksa ir bijusi pietiekami liela – tas ir noticis uz mūsu iekšējo emocionālo, mentālo un garīgo resursu rēķina. Sekas piedzīvojam joprojām: tās ir noteiktas pārliecības, rakstura īpašības, uzvedības modeļi, kas traucē veidot līdzsvarotu, prieka pilnu, uz izaugsmi un attīstību vērstu dzīvi.

Pārdomu ciklā PIEAUGUŠIE BĒRNI – IZDZĪVOT VAI DZĪVOT mēģināsim atklāt patiesību: gan tās neglītos, dzīvi kropļojošos aspektus, gan tajā apslēpto atveseļošanās un dzīvības potenciālu, kas mūsos joprojām ir un gaida savu īstenošanu.

Tiekamies trešdienās plkst. 19.00 Elizejā!

свернуть