Jēkabpili apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, lai ar Jēkabpils pilsētas un Krustpils, Jēkabpils, Salas, Viesītes un Aknīstes novadu vadītājiem pārrunātu aktualitātes, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu. Jauno Jēkabpils novadu veidos 25 teritoriālās vienības ar administratīvo centru – Jēkabpils valstspilsētu. Ar iedzīvotāju skaitu – 41,2 tūkstoši – Jēkabpils novads būs 11. lielākā pašvaldība Latvijā. Ar kopējo budžetu 68 miljoni eiro – Jēkabpils novads ierindosies astotajā vietā visu pašvaldību kopvērtējumā.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda turpmāk veicamos pasākumus jaunveidojamā Jēkabpils novada darbības uzsākšanai. Pirmais darbs – izveidot apvienoto Finanšu komiteju. “Uz jebkuru jautājumu – aizņēmumu ilgtermiņa saistībām vai darījumu virs 50 tūkstošiem eiro – būs jāsanāk Finanšu komitejai, kurā būs domju priekšsēdētāji, tātad mēs seši nāksim uz šīm sēdēm,” skaidro Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. “Balsošana notiks pēc iedzīvotāju skaita, līdz ar to Jēkabpils pilsētai ir nedaudz vairāk nekā 50 procenti balsu šajā balsojumā.”
Vietvaru pārstāvjiem jāizstrādā arī teritoriālā plānojuma dokumentācija, jāgatavojas vēlēšanām, kā arī jāizstrādā jaunās pašvaldības struktūra. Kāda būs struktūra – tas jālemj vietvarām pašām, bet ministrija iesaka centralizēt administrācijas darbību. “Nav runas par to, ka jācentralizē visa pašvaldība,” skaidro VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis. “Patiesībā iedzīvotājiem maksimāli tuvu jābūt nodrošinātai pakalpojumu saņemšanai. Pagastu pārvaldes vai cita struktūra, kas atrodas pagastā, – vai tas ir klientu apkalpošanas centrs, vai kāds cits pakalpojumu sniegšanas punkts, jānodrošina maksimāli tuvu. Runa ir par administrācijas vai pārvaldības darba centralizēšanu. Apvienojas vairākas pašvaldības, tas nozīmē, ka tām ir vairākas grāmatvedības, vairākas kapitālsabiedrības vienādu funkciju pildīšanai. Šie ir tie jautājumi, kur laika gaitā noteikti notiks lielāka vai mazāka centralizācija.”
Novadu vadītāju vidū ir daudz bažu, piemēram, par finansējuma piesaisti lauku teritorijām, infrastruktūras attīstību, skolām un citiem jautājumiem. “Skola tomēr ir viens no tiem elementiem, kas pagastam ir ļoti būtisks. Ja skolas un pirmsskolas iestādes nevaram atļauties uzturēt ekonomisku apsvērumu dēļ, tad ir diezgan sāpīgi,” saka Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags akcentē citu problēmu: “Nepatīkamākais ir tas, ka lēmumu par to, vai atļaut aizņemties naudu, vai neļaut, pieņem pēc iedzīvotāju skaita. Pilsētai ir aptuveni 22 tūkstoši, bet mums – novadiem kopā – aptuveni 19 tūkstoši. Cerēsim, ka mēs nekarosim.”
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, par ko uztraucas katrs novads, ir autoceļu infrastruktūra. “Pagājušo reformu veicot, tika solīti asfaltēti ceļi no katra novada apdzīvotās vietas uz centru, bet tas netika realizēts,” saka Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene. “Mums sāpīgs ir gan Asares pagasta ceļš Bebrene – Vilkupe, kas ir ar grants segumu un kur pavasaros un rudeņos lietavu dēļ ļoti grūti izbraucams, tāpat arī Gārsenes ceļš.”
Ministrijas pārstāvji uzsver, ka pašvaldībām būs pieejams ne tikai finansējums investīcijām Covid-19 seku mazināšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, bet arī līdzekļi tieši autoceļu sakārtošanai. “VARAM strādā kopā ar Satiksmes ministriju, lai izstrādātu speciālo programmu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitai, kur paredzēts 300 miljonus nākamajos trīs gados investēt reģionālajos un vietējās nozīmes, kā arī valsts nozīmes ceļu sakārtošanai, kas nepieciešami pašvaldībai nokļūšanai uz jaunajiem administratīvajiem centriem,” stāsta Madars Lasmanis.
Pašvaldību apvienošana jaunā novadā ir izaicinājums gan novadu vietvarām, gan pilsētas pašvaldībai, tādēļ vietvaru vadītāji vienojušies par regulāru tikšanos. Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs nolēmis iespēju robežās regulāri apmeklēt apkārtējo novadu domes sēdes, lai izprastu katra novada problēmas un aktualitātes. Tikmēr Salas novada dome pieņēmusi lēmumu vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un tajā paredzēto Salas novada teritorijas iekļaušanu jaunajā Jēkabpils novadā. “Mēs uzskatām, ka visa likuma sagatavošanas gaita bijusi tāda, kas neņem vērā mūsu un iedzīvotāju viedokli, līdz ar to mēs šādu ceļu ejam,” saka Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Iespēju vērsties Satversmes tiesā apsver arī Viesītes novads un Aknīstes novads, bet domes lēmumu par šādu soli līdz šim pieņēmusi tikai viena no topošā Jēkabpils novada teritoriālajām vienībām – Salas novada vietvara.
Sandra Paegļkalne
