“Lai pagatavotu vienu šādu olu, ir vajadzīgas trīs dienas,” saka jēkabpiliete Inguna Zauere. Viņa nerunā par strausa olām, tāpat arī ne par kāda cita putna dējumu. Čaumalas vietā ir ģipsis, vidus – tukšs, savukārt ornamenti tiek veidoti dekupāžas tehnikā.

“Viss sākas ar to, ka sausam ģipsim pielej klāt ūdeni, tad to ģipsi lej balonā, lai to uzpūstu, stāsta Inguna. “Kad ģipsis ir dabūts balonā iekšā, balonu aizsien. Tad ola ir jāviļā visu laiku, lai ģipša masa vienmērīgi izklājas pa balonu.”

Pirms rotāšanas ģipša olai ir jākalst aptuveni divas dienas, turklāt ne vienmēr ola izdodas – dažreiz, ņemot balonu nost, ģipša čaumala saplīst. Tikai tad, kad ģipsis izkaltis, var ķerties pie dekupāžas. Inguna izmanto salvetes, izgriežot no tām figūras, kas viņai patīk, un no tām veidojot ornamentus, kas tiek pielīmēti pie olas ar līmi. “Līmi klāj pa virsu, un jācenšas to darīt virzienā no vidus uz ārmalām, lai neveidojas krokas, jo salvetīte ir plāna un var arī saplīst,” stāsta Inguna.

Pēc līmes uzklāšanas mazliet jāpagaida, tad to visu pārklāj ar laku, bet pēc tam, kad laka nožuvusi, ola gatava. Ģipša olu veidošana Ingunai ir pavasara sezonas vaļasprieks jau trīs gadus: “Tas viss sākās ar to, ka man iepatikās tas, ko meita man iemācīja darīt. Man ir mazbērni, gribējās viņus iepriecināt Lieldienās.”

Ikdienā Inguna ir pavāre, tādēļ neēdamu olu gatavošana viņai ir kā atslodze no darba: “Tad, kad tu esi piekusis no ēdiena gatavošanas, kad visu dienu esi skrējis gatavodams, noguris, tad atslodzei gribas pavisam kaut ko citu. Tas ir tas, kas man nomierina nervus. Es griežu, veidoju, salieku visu kopā un tādā veidā vienkārši atslēdzos no ikdienas rutīnas.”

Šobrīd gan tā vairāk ir kā laika aizpildīšana, jo Covid-19 pandēmijas dēļ kafejnīca, kurā Inguna strādā, ir uz laiku aizvērta. Dīkstāve darbā rosinājusi Ingunu radošiem darbiem mājās: “Kad oliņas neizdodas un saplīst, es atrodu pielietojumu un veidu, kā iepriecināt savus mazbērnus. Šādā saplīsušā oliņā ielieku šokolādes oliņas. Ja mazbērni nav tik acīgi, viņi tās atrod tikai pēc Lieldienām.”

Ingunas darinātās ģipša olas pārsvarā tiek dāvinātas radiem, draugiem un paziņām, tādēļ tās var atrast dažādās Latvijas malās. Piemēram, viena ola šodien ceļo uz Talsiem. Tomēr mazu daļu sava radošā darba Inguna atstāj arī savās mājās, lai prieks gan pašai, gan ģimenei.

“Manā verandiņā ir cita veida oliņas – spīdīgas, krāsotas, kas var interesēt arī “žagatiņas”,” saka Inguna, piebilstot: “Visiem priecīgas Lieldienas!”

Priecīgas Lieldienas ikvienam novēlam arī mēs – Vidusdaugavas televīzijas kolektīvs!

Sandra Paegļkalne

свернуть