Ukrainā rit kara 1001 diena, tomēr ukraiņi ir pārliecināti, ka karš beigsies ar uzvaru un Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai šim brīdim būtu gatavi, Ukrainas pašvaldības cenšas izzināt Latvijas pieredzi gan par iestāšanos Eiropas Savienībā, gan struktūrfondu apguvi. Šonedēļ smelties pieredzi Zemgales plānošanas reģionā ieradušies pārstāvji no Rivnes rajona padomes.

Tā Rivnes rajons izskatījies pirms Krievija iebruka Ukrainā. Rajonā ar 240 000 iedzīvotāju attīstīta lauksaimniecība un dažādu nozaru rūpniecība. Darbojusies arī starptautiskā lidosta. Līdz šim Rivnes reģions bijusi aizmugures zona un no uzbrukumiem daudz neesot cietusi.

Rivnes rajona padomes priekšsēdētājs Dmitro Lisenko: “Mūsu rajons ir salīdzinoši mierīgs, piemēram, Sumi, Harkivu pastāvīgi bombardē raķetes un uzbrukumi. Taču, kamēr mēs bijām šajā komandējumā, arī mūsu rajons cieta, jo īpaši tika pakļauts raķešu uzbrukumiem un šahedu uzbrukumiem burtiski aizvakar un pirms trim dienām.”

Karadarbība Ukrainā turpinās, bet, pēc ukraiņu iniciatīvas, šā gada jūlijā Zemgales plānošanas reģions noslēdzis sadarbības līgumu ar Rivnes rajona padomi. Šonedēļ ukraiņu delegācija ieradusies Latvijā, lai klātienē apspriestu sadarbības iespējas un uzklausītu zemgaliešu pieredzi, iestājoties Eiropas Savienībā. Dmitro Lisenko: “Agri vai vēlu karš beigsies, tas noteikti beigsies ar Ukrainas uzvaru. Mēs ar optimismu raugāmies nākotnē, Eiropas Savienība ir Ukrainas nākotne. Es domāju, ka Eiropas vērtības, ko Ukraina šobrīd aizstāv, ir galvenais nosacījums Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā, un Ukraina to ir pierādījusi kopš 2014. gada, par to atdodot savu labāko pilsoņu dzīvības.”

Kā ReTV norāda plānošanas reģionā, ukraiņiem ļoti noderīga varētu būt pieredze normatīvo aktu sakārtošanā. Ne mazāk svarīga esot arī mūsu pieredze Administratīvi teritoriālājā reformā.

ZPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: “Es domāju, ka daudz ir dzirdēts par tiesiskumu, arī interešu kofliktiem, par korupcijas lietām.Tātad jāizveido tādas struktūras, kas seko, lai nepieļautu interešu konfliktu situācijas katrā pašvaldībā un arī katrā sīkākā struktūrvienībā. Droši vien tas ir tas, kas jādara arī ukraiņiem.”

Ukraiņi vēlas būt gatavi ne vien pievienoties Eiropas Savienībai, bet arī apgūt iespējamo Eiropas finansējumu, jo neraugoties uz karu, malā nedrīkst nolikt iedzīvotāju vajadzības. Jau šobrīd esot vairākas Eiropas Savienības finansētās programmas, kurās iespējams piesaistīt sadarbības partnerus. Galvenokārt tās palīdzot izzināt mūsu likumus un iekļauties darba tirgū. Sadarbība esot iespējama arī inovāciju pārnesē. Okmanis: “Ir vairāki projekti, jā. Man arī sūta Ukrainas pašvaldību asociācija, kam struktūrvienība darbojas arī Latvijā par šādiem projektiem. Zemgales plānošanas reģions pašlaik šādā projektā nav iesaistījies, bet esam gatavi to darīt.”

Rivnes delegācija Latvijā bija arī mūsu valsts dzimšanas dienā kam cieši līdzās ir 1000 kara diena Ukrainā. Kā atzīst ukraiņi, tas esot simboliski, nebūt ne nejauši, bet kamēr vien ukraiņi karos, Baltijas valstis varot justies droši.





Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "ReTV Ziņas" saturu atbild SIA "Re MEDIA"
#SIF_MAF2024
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

свернуть