Pārtikas atliekas un citi bioloģiskie atkritumi veido aptuveni pusi no tā, ko mēs izmetam. Ja bioloģiskie atkritumi nonāk poligonā, tie sadalās metānā. Tiklīdz metāns nonāk atmosfērā, tas saglabājas tur aptuveni 12 gadus. Bet ir veids, kā šos atkritumus izmantot lietderīgi. Veido kompostu!
Kompostēšana ir bioloģisks process, kurā galvenā loma tiek mikroorganismiem. To sekmīgai darbībai nav vajadzīgs daudz, – tikai ogleklis, slāpeklis, mitrums un barības vielas. Vēl noteikti svarīgs ir skābeklis vai vienkārši gaisa klātbūtne. Ko tad īsti var izmantot kompostēšanas procesam? Būtība ir skaidra, – izmantojams ir viss, kam ir augu izcelsme.
To var darīt pat tad, ja atrodamies nelielā dzīvoklī. Patiesībā var veidot kompostu arī kopā ar kaimiņiem - kolektīvās piemājas komposta tvertnēs. Komposts ir organisks materiāls, ko var pievienot augsnei, lai palīdzētu augiem augt, un kompostēšana ir šī organiskā materiāla izveide paātrinātā procesā. Ja kompostēšana notiek individuāli, dzīvojot pilsētas centrā vai citā ierobežotā vietā, varētu pietikt pat ar spainīti. Ērtībai to ieteicams turēt tuvāk izlietnei. Nav obligāti jāiegādājas kāds speciāls spainis, pilnībā pietiek ar iepriekš izmantotu lielāku pārtikas iepakojumu. Lai kompostēšana noritētu bez neērtībām, jāpievērš uzmanība pareizai materiālu proporcijai, virtuves atkritumus papildinot ar sausākiem, celulozi saturošiem materiāliem. Ieteicams tvertnes saturu pārsegt ar kartona gabalu, ko paceļ, kad pievieno jaunus materiālus, pēc tam atkal uzsedz. Laba komposta izveidē ir 3 svarīgas komponentes:
- lapas, zari, kafijas biezumi un citi “brūnie” jeb tumšie atkritumi;
- pļauta zāle, dārzeņu mizas, augļu serdes un citi “zaļie” atkritumi;
- kompostam jābūt mitram, tomēr ne slapjam.
Patiesībā ir dažādi veidi, kā tikt pie laba komposta. Jāizvēlas tikai sev piemērotākais! Vairāk par atkritumu šķirošanu uzzini raidījumā “Pēdas. Kas paliek pēc tevis?” svētdienās pulksten 18.20 kanālā TV3, kā arī Go3 un www.pedaspectevis.lv.
