Krustpils kultūras namā pulcējās pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai diskusijā spriestu, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas, lai plānotā administratīvi teritoriālā reforma nodrošinātu gan uzņēmējdarbības vides attīstību, gan iedzīvotāju interešu aizstāvību. Diskusiju organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ar mērķi izstrādāt konkrētas vadlīnijas reģionālās politikas attīstībai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka ir svarīgi, lai pašvaldības būtu motivētas piesaistīt uzņēmumus savai teritorijai un lai tām būtu līdzekļi, lai to varētu darīt. “Mums šķiet svarīgi, lai šīs reformas rezultātā mainītos pamatprincipi,” saka Endziņš. “Protams, ir svarīgi veidot tādus darba organizācijas modeļus, lai nebūtu tā, ka katra pašvaldība domā tikai savas teritorijas robežās, jo lielas lietas nenotiek, ja nav sadarbības. Vai to panākt, apvienojot pašvaldības vai kā citādi? To mēs pašlaik mēģinām saprast, kāds ir racionālākais modelis.”
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pauž viedokli, ka administratīvi teritoriālā reforma neatrisinās uzņēmējdarbības galvenās problēmas: “Runājot ar uzņēmējiem, esmu sapratis, ka liela problēma ir kadru jautājums. Vai teritoriālā reforma kaut ko mainītu? Es šaubos, jo es nesaskatu problēmas, kas būtu saistītas ar pašvaldību nespēju veikt kaut kādas funkcijas. Vienīgi tas, ka mēs nespējam piedāvāt dzīvojamo fondu uzņēmumu darbiniekiem, bet tā jau ir problēma, kas būtu jārisina valstiskā līmenī.”
Diskusijas dalībnieki uzsver, ka administratīvi teritoriālajai reformai būtu jāveicina visas Latvijas vienmērīga attīstība, bet šī mērķa sasniegšanai būtu svarīgi sekmēt gan administratīvo pakalpojumu, gan uzņēmējdarbības attīstību tieši reģionos. “Manuprāt, būtu jāskatās, kādā veidā var veicināt reģionu un galvaspilsētas mijiedarbību, lai galvaspilsēta dotu reģioniem un otrādi,” saka Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. “Viens reāls piemērs – no galvaspilsētas varētu pārcelt uz reģioniem kādu no ministrijām. Šobrīd tā izdarījusi Igaunija, tādējādi veicinot konkrētas jomas attīstību konkrētā vietā. Jādomā, kā reģionus attīstīt ne tikai ar ekonomiskiem, bet arī ar administratīviem instrumentiem.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera šādas diskusijas rīko arī citās Latvijas pilsētās, lai gūtu atbildes uz jautājumiem, kā veicināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi reģionos un kā ieinteresēt pašvaldības attīstīt un piesaistīt biznesu. Uzņēmēju organizācija cer, ka līdz 5.aprīlim, kad Jelgavā paredzēta diskusiju cikla noslēguma konference, būs apkopoti viedokļi un izstrādātas rekomendācijas, ko iesniegt valdībā saistībā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu.
Sandra Paegļkalne
