Bibliotēku nedēļā Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā norisinājušies novadpētnieka Jāņa Amata jaunās grāmatas atvēršanas svētki. Grāmata “Jēkabpils frontes lokā 1914 – 1918” ir apjomīgs pētījums par Jēkabpili un tuvāko apkārtni Pirmā pasaules kara laikā. Materiālus Jānis Amats vācis ne vienu vien gadu, veltot neskaitāmas stundas vēstures dokumentu pētīšanai un savākto faktu apkopošanai. Grāmatā ir ne vien sīki aprakstīts, kā frontes līnija 1915.gadā nonāca līdz Jēkabpils apriņķim un Sēlijai un kādi notikumi risinājās Jēkabpils placdarmā, bet arī sniegta izsmeļoša informācija par karā kritušo karavīru apbedījumu vietām. Ar dažiem faktiem Jānis Amats iepazīstināja jau atklāšanas pasākumā, tomēr, lai gūtu vispusīgu priekšstatu par to laiku notikumiem, nepieciešams iedziļināties veiktajā pētījumā, ko bagātina fotogrāfijas, karagājienu kartes, frontes līniju shēmas un citas to laiku dokumentālās liecības.
Pasākuma laikā ar savu pētījumu par izmaiņām dabas ainavā Jēkabpils novadā klātesošos iepazīstināja Guna Pērkone. Viņa uzsver, ka līdz mūsdienām apkārtējā vidē saglabājušās daudzas Pirmā pasaules kara liecības: “Jēkabpils novads, manuprāt, ir interesants ar to, ka novada teritorijā ir saglabājies Pirmā pasaules kara mantojums, kas tieši attiecas uz vācu armiju. Tie ir nocietinājumu fragmenti – tranšejas un ugunspunkti – īpaši vācu armijai raksturīgas betona būves, no kurām šāva ar ložmetēju. Mana bērnība tika pavadīta tuvu vienam no šādiem objektiem. Mēs – bērni interesējāmies, kas tas ir, rīkojām sakopšanas talkas. Šobrīd arī Eiropā ir populāri izmantot militāro mantojumu kā tūrisma piedāvājumu.”
Par kara laika liecībām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, runāja arī Vides un tūrisma attīstības kluba “Sēlija” valdes locekle Rasma Draška, kuras mājas Salas novada Sēlpils pagastā atrodas burtiski Pirmā pasaules kara militārās darbības teritorijā. “Mūsu māja “Kānāni” atrodas tur, kur bija krievu pozīcijas,” stāsta Draška. “Visapkārt ir ierakumi, kas stiepjas simtiem kilometru uz visām pusēm. Vēl ir krievu zemnīcu paliekas. Un jāsaka, ka ne tikai mana māja, bet arī manu kaimiņu mājas ir celtas no šo zemnīcu palikušajiem kokiem. Kad cilvēki atgriezās no bēgļu gaitām, tad no šiem kokiem cēla mājas. Blakus ir krievu karavīru apbedījumi, kur tika veikta ekshumācija un pārapbedīti vairāk nekā 200 karavīru. Tāpēc es teicu, ka fronte tēva pagalmā ir turpat – manu māju apkārtnē. Katru dienu var atklāt kaut ko jaunu, nekad šī vēsture nebeidzas.”
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja arī apskatīt kara laika materiālo liecību izstādi, ko piedāvāja trīs vēstures entuziasti un senlietu kolekcionāri – Guntis Ozoliņš, Jānis Zalāns un Oļģerts Stalidzāns. Biedrības “Daugavas Pārupieši” pārstāvis Oļģerts Stalidzāns stāsta: “Mēs esam trīs cilvēki, kuri pārstāvam Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļu un biedrību “Daugavas Pārupieši”. Esam no savām kolekcijām šo to atveduši. Patiesībā mūsu kolekcijas ir saistītas ar diviem tematiem – Latvijas atbrīvošanas karu un nacionālo atbrīvošanās kustību pēc kara. Ko šajā izstādē var redzēt? Tās ir autentiskas mantas tieši no Pirmā pasaules kara laikiem.”
Jāņa Amata grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījušas Jēkabpils pilsētas un visu bijušā rajona novadu pašvaldības, kā arī uzņēmēji un citi jēkabpilieši.
Sandra Paegļkalne
