Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norāda, ka lāči Latvijas teritorijā lēnāk sāk atgriezties. Savvaļas sugu nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis pauž, ka populācija Latvijā pieaug – tā esot tendence pēdējos desmit gados. Diemžēl precīzs lāču skaits nav nosakāms.
Latvijas mežus patstāvīgi apdzīvo 30 līdz 50 lāči – secinājuši pētnieki. Daļa no tiem ir ceļotāji, kas nozīmē, ka tie mitinās šobrīd Igaunijas un Krievijas teritorijā. Jēkabs Dzenis piebilst – pirms pieciem gadiem Latvijā bijuši vien aptuveni 15 lāči.
Jēkabs Dzenis, DAP savvaļas sugu nodaļas vadītājs, atzīst, ka agrāk datu kvalitāte esot bijusi sliktāka. Pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi tehnoloģiju pieejamība cilvēkiem.
Informāciju pētniekiem un iedzīvotājiem ļāvis iegūt ne tikai internets, bet arī tehnoloģijas. Jāpiebilst, visbiežāk liecības par lāča klātbūtni fiksētas pierobežā. “Šajos novērojumos arvien vairāk parādās krietni tālāk no šiem pierobežas novadiem, gan tepat Pierīgā, gan Kurzemē,” stāsta Jēkabs Dzenis.
Facebook izveidota domubiedru grupa ar nosaukumu “Lāču izplatība Latvijā”. Tajā ir publicēta karte, ar nolūku apkopot zināmo par lāčiem valsts teritorijā. Ilze Zvaigzne, interešu grupas “Lāču izplatība Latvijā” pārstāve pauž, ka esot bijusi situācija, ka, viņas radiniecei pastaigājoties gar pludmali, atklātas lāču pēdas. Jāpiebilst, piejūras novadā Salacgrīvā tobrīd tas bijis ļoti aktuāls sarunu temats.
“Man līdz šim nekad nav bijusi interese par lāčiem, dzīve kaut kā nav savedusi kopā, bet es sapratu, es tajā reģionā dzīvoju, un, ja viņi turpat tuvumā ir, tad agri vai vēlu mani skars,” stāsta Ilze Zvaigzne.
Tamdēļ arī šāda aktivitāte aizsākta. Vēstījumus, kā “vakar Alojas novadā ciemojies lācēns”, iezīmēt arī kartē. Informāciju par Latvijas iedzīvotāju iesūtītajām liecībām un interneta vidē publicētajiem nostāstiem atjauno ik pēc trim nedēļām.
Ilze Zvaigzne atzīmē – šobrīd pietrūkstot profesionāļu atbalsts un padoms. Tikmēr DAP speciālists Jēkabs Dzenis šādu monitoringu uzskata par lietderīgu sabiedrībai – ir informēts, ka ir iniciatīva, kā arī ir sūtīti dažādi sagatavotie materiāli, piemēram, kā uzvesties, ja sanāk sastapt lāci. Viņš uzsver: “Protams, ir jāsaprot cilvēkiem, ka katrs punkts kartē, katra pēda, kas tiek konstatēta, nenozīmē, ka tas ir cits indivīds.” Lācis kartē var tikt pieskaitīts vairākkārt, jo ir sarežģīti izsekot viņu pēdas.
Visai bieži publiskajā telpā izskan apgalvojumi, ka lāčus drīkst medīt, taču DAP gan saka – pāragri spriest. Jēkabs Dzenis vēl piebilst – līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā lāčus medīja ļoti aktīvi, jo brūnie ķepaiņi tika uzskatīti par bīstamiem. Intensīvās medības ir arī viens no iemesliem, kamdēļ šobrīd šeit lāču ir salīdzinoši maz.
