Jēzus Kalna sprediķa centrālais jautājums ir mūžam aktuāls: kā nonākt līdz reālām pārmaiņām savā un apkārtējo dzīvē?
Cilvēka ierastā domāšana uzskata baušļus, ticību un reliģisko praksi kopumā par līdzekli, ar kuru sasniedzami mani iepriekš nospraustie mērķi. Ja gribu labi dzīvot (un man ir savs skaidrs priekšstats par to, ko tas nozīmē!), tad, lai to sasniegtu, esmu gatavs izpildīt Dieva vai citu “augstāk stāvošo” prasības. Ticība kļūst par sava veida “biznesu” vai “apmaiņu” – es Dievam došu savu lojalitāti, bet pretī saņemšu savas dzīves aizsardzību un vēlmju piepildījumu. Sākumā liekas, ka viss ir pareizi – lai piepildītu vēlmes, kārotais ir jānopelna. Kā to nopelnīt? Darot Dievam tīkamus darbus! Sastrādāšu kapitālu – varēšu prasīt Dievam norēķinu: man pienākas tagad kaut kas labs no Tavas puses…
Bet parasti tas tomēr tā nedarbojas. Kā tad?
Mācītājs: Indulis Paičs
Lasījums: Mateja evaņģēlija 6. nodaļa, 1. līdz 6. un 16. līdz 18. pants.
