onedēļ Ventspils bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ietaišu kompleksā uzsākti darbi, lai izvestu notekūdeņu attīrīšanas procesa rezultātā radušās uzkrātās dūņas, kam pilnībā vajadzētu novērst smaku problēmu pilsētā, kas līdz šim noteiktos laikapstākļos radās šo dūņu dēļ.
Izlietotais ūdens no ventspilnieku mājokļiem un uzņēmumiem nonāk kopējā kanalizācijas tīklā un ar vairāk nekā 20 dažāda lieluma un jaudas sūkņu staciju palīdzību tiek virzīts uz Ventspils bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas ietaišu kompleksu Pārventā, Dzintaru ielā netālu no uzņēmuma BioVenta. Kompleksā notiek sarežģīts notekūdeņu attīrīšanas process, kā ietvaros rodas dūņu atlikums un mikroorganismu biomasa jeb notekūdeņu dūņas.
Latvijā nav izveidota vienota notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēma, kā tas ir citās valstīs, tādēļ ūdenssaimniecības uzņēmumi tās apsaimnieko pēc saviem ieskatiem – pārsvarā, noslēdzot līgumus ar lauksaimniekiem, kuri dūņas izved un izmanto kā mēslojumu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Šādi dūņas apsaimnieko arī pašvaldības SIA “ŪDEKA”.
Daudzus gadus Ventspilī notekūdeņu dūņas tika uzglabātas divos kompleksā izbūvētajos dūņu laukos (dūņu uzglabāšanas krātuvēs) un tās tika nodotas izvedējam (lauksaimniekam, ar kuru noslēgts līgums) pēc nepieciešamības. Šādas kārtības lielākais mīnuss bija nepatīkamu smaku izplatīšanās pilsētā dienās, kad pūš Z, ZA vējš, t.i., vēja virziens vērsts no jūras puses uz pilsētu.
Šīs smakas rodas dabisku procesu rezultātā un cilvēka veselībai nekādā ziņā nav kaitīgas, taču var radīt diskomfortu, tādēļ, jau pērn tika mainīta ierastā kārtība un notekūdeņu dūņas vairs netika uzglabātas, bet gan izvestas no attiecīgās iekārtas uzreiz pēc to izveidošanās. Tādā veidā tika novērsta smaku izplatīšanās pilsētā no tekošās kompleksa darbības.
Taču vēsturiski vienā no dūņu laukiem jau ilgstoši atrodas samērā liels apjoms notekūdeņu dūņu, kas saglabājušās no laika, kad dūņas pirms izvešanas vēl tika uzglabātas. Konstatēts, ka no šīm dūņām ne tikai joprojām izplatās smakas, bet nokrišņu laikā šī masa tiek sašķidrināta un nonāk kompleksa drenāžas sistēmā, tādējādi vēlreiz nonākot attīrīšanas procesā.
Šī mēneša laikā tiks izvestas arī šīs vēsturiski saglabājušās dūņas, līdz ar to tiks pilnībā atbrīvoti abi dūņu lauki un maksimāli ierobežota nepatīkamu smaku izplatīšanās pilsētā.
Jāatzīmē, ka, piemēram, kaimiņos Lietuvā, ir izveidota centralizētāka dūņu apstrādes sistēma, un notekūdeņu dūņu apstrādes un izmantošanas jautājumi tiek risināti nacionālā līmenī, veidojot valsts atbalsta programmu. Kaimiņvalstī ir izveidoti četri reģionālie dūņu pieņemšanas un apstrādes centri, līdz ar ko ūdenssaimniecības uzņēmumiem nav jāuztraucas par dūņu uzglabāšanas un pārstrādes jautājumiem.
Zināms, ka ar laiku līdzīga stratēģija tiks ieviesta arī Latvijā, jo notekūdeņu dūņu pielietojums ir plašs un pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantots to potenciāls. Piemēram, dūņas var kalpot kā atjaunojamais energoresurss – attiecīgi tās apstrādājot var iegūt kurināmo materiālu. Tāpat dūņām ir labvēlīgs sastāvs, lai izmantotu mežsaimniecībā produktīvu jaunaudžu veidošanās vajadzībām, un citi pielietojuma veidi.
