Sarežģīta situācija izveidojusies Ventspils novada Popē, kur valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – muižas kompleksa ēkām – tā arī nav saimnieka! Šobrīd Latvijas likumdošana neparedz veidu, kā tiesiski sakārtot bezsaimnieka īpašumu, un atbildību par brūkošām ēkām neuzņemas ne valsts, ne pašvaldība. Arī kultūras ministra vizīte šomēnes situāciju nemainīja.

Vairākas reizes atliktā Kultūras ministra vizīte Ventspils novada Popes muižā gaidīto rezultātu nav nesusi, šodien skaidro Popes muižas aktīvisti, kas nodibinājuši biedrību, lai glābtu ēkas no sabrukšanas:

Kultūras ministra Naura Puntuļa vizīt noritēja meklējot kompromisus starp trim pusēm: aktīvistu biedrību, kas mēģinājusi pievērst uzmanību brūkošajām ēkām pat ar Valsts kontroles palīdzību, valsts pusi pārstāvēja Kultūras ministrija, kas meklē likumīgu veidu ēku pārņemšanai, un vietējo pašvaldību, kas šajā situācijā redz miljoniem lielus izdevumus, ko nesameklēt budžetā:

Popes muižas komplekss Ventspils novadā kļuvis par situācijas ķīlnieku. Vietējā muižas glābšanas aktīvistu grupa uzskata, ka pašvaldība situāciju novilcina un neiesaistās projektos. Biedrības “Popes muiža” pārstāve Ilze Meiere: “Pašvaldības pārstāvji, kuri saņem atalgojumu par savu sēšanos pie galda, pēc pusgada darba biedrībai pateica - jūs jau tikai savus skaitos sapņus sarakstījuši! Tas jau nav reāli! Ja mēs tagad svinam Rundāles pils skaisto jubileju, kad Lancmaņa kungs ar domubiedriem visu to sāka… Ja kāds viņiem būtu to uzzīmējis, to vīziju, kas šodien ir Rundāle, vai tas būtu reāli!?”

Muižas ēkā darbojas Popes pamatskola, bet 18. gs. krāšņās saimniecības ēkas nepieder nevienam. Ne valstij, ne pašvaldībai, ne kādam mantiniekam. Šī muiža ir vienīgais valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis Ventspils novadā.

Sarakste ar dažādam institūcijām turpinājusies daudzu gadu garumā, jo Popes muižas kompleksa ēku atjaunošana nebūs ne lēta, ne vienkārša. Kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule: “Kā viens no variantiem varētu būt vēsturisko zemju likums, kuram jāsāk darboties 2023. gadā. Tas, protams, ir atklāts jautājums nākamā gada budžeta sarunās, nākamā gada budžetu izvērtējot. Tas varētu būt viens no risinājumiem kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanai.”

Nav arī nekādas iespējas piemērot soda mērus, kas motivētu ātrāk pieņemt lēmumus par brūkošiem valsts nozīmes kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem Latvijā, vēl sarežģītāk - ja kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem nav īpašnieka!

свернуть