Raidījumā Pievienotā vērtība par krīzēm un vai tām vispār iespējams sagatavoties, īpašu uzmanību veltīsim pārtikas nozarei - būs problēmas Krievijas sāktā kara dēļ.
Un, protams, iemetīsim aci arī norisēs Baltijas biržā, mūsu pašu ieguldījumu portfeļos un vienu no uzņēmumiem iepazīsim tuvāk ar investora acīm, kuram pagaidām cenu kāpums nāk par labu.
Situāciju kompleksajā pārtikas nozarē lakoniski raksturo Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis diskusijā par risku un krīzes vadību Latvijas pārtikas sistēmā. Latvijai un Eiropai bads nedraud, jo gana daudz produktus paši ražojam, taču atklāts paliek jautājums vai cilvēki saražoto varēs atļauties nopirkt. Šis ir viens, tāds paredzamais krīzes scenārijs, bet ir arī pilnīgi pretēji riski, ka cenu kāpums var strauji pagriezties pretējā virzienā.
Situācija pēdējo trīs mēnešu laikā ir mainījusies ļoti strauji un pieprasa arī straujas izmaiņas, energoresursu cenu kāpums, minerālmēslu - ne tikai cenas, bet arī pieejamības problēmas, arī straujais pārtikas un graudu cenu kāpums pasaulē, komplektā ar drošības izaicinājumiem reģionā un neprognozējamo nākotni, ir radījis situāciju kurā ir ļoti grūti saprast, kuri lēmumi ir labi un pareizi un kuri nē, skaidro Latvijas lielākā lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.
Neiztiekot bez kļūdām veidi, kā krīzi pārvarēt tiks atrasti, galu galā, tā nav tikai lauksaimnieku problēma, bet arī valsts drošības jautājums. Te gan jāatzīst, Strīpnieka vārdiem – drošība nekad nav bijusi Latvijas tautsaimniecības plānošanas pamatos.
Viena kopēja problēma teju visām pārtikas nozarēm ir naudas pietiekamība pārmaiņu veikšanai, lai pielāgotos pārmaiņām, jo peļņas/ zaudējumu aprēķini, veidoti miera apstākļiem. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis, pārtikas un arī citu nozaru bažas redz kā valsts drošībai svarīgas problēmas, bet brīdina, ka šis ir tikai krīzes sākums, bet vienlaikus arī iespēja pārmaiņām.
Krīze ir krīze, to nevar paredzēt, būt tai pilnībā gatavs. Nav tā, ka valstij, nozarei un uzņēmumiem nebūtu nekādu plānu kā to pārvarēt, un kā rīkoties stundā X, ja tāda pienāk - šādi plāni ir un ne par visiem, it īpaši ar drošību saistītajiem var stāstīt. Krīze vienlaikus ir iespēja – to redz arī Roberts Strīpnieks, piemēram, atbrīvoties ne tikai Latvijā, bet Eiropas mērogā liekās birokrātijas, jo to vairs nevar atļauties.
Kā jebkurās krīzēs un pārmaiņās, lai cik labs būtu vai nebūtu plāns, būs kļūdas un, ja ko mācāmies no vēstures un kaut vai nesenās pandēmijas pārvarēšanas krīzes, ļoti vieglas lamatas, kurās iekrist un padarīt nākotnes krīžu pārvarēšanu vēl grūtāku - gan sadzīvē, gan uzņēmuma, gan valsts līmenī ir par to sodīt vainīgo - padomu dod Starptautiskā gaisa transporta asociācija krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.
Baidoties kļūdīties, cilvēki izvēlas labāk neko nedarīt un tas, lai gan arī ir apzināts lēmums - pārvarēt grūtības nepalīdz. Īstie pārbaudījumi visai sabiedrībai nāks rudenī, ziemas sezonā, iespējams, tad jau runas par krīzi un tās pārvarēšanu būs daudz nopietnākas prognozē Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, viņš gan ir optimistisks par nozares un arī sabiedrības spēju to pārvarēt.
