Šodien Rīgas pilsētas tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētajam Viktoram Krivošejam piesprieda mūža ieslodzījumu. Savukārt Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko piespriests 15 gadu cietumsods ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. Spriedums vēl nav stājies spēkā. To būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Vēl pirms tiesas lēmuma Bunkus brālis Kristaps sarunā ar ReTV dalījās pārdomās par lietas izmeklēšanu, tiesas procesu un to, vai, viņaprāt, šo slepkavību bija iespējams novērst.
2018. gada 30. maijā Rīgā Aizsaules ielā pa ceļam uz darbu tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Pagājuši ir vairāk kā sešis gadi. Lietas prokurors Aldis Lasmanis apsūdzētajiem Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko katram pieprasa 20 gadus cietumā. Savukārt slepkavības izpildītājam Viktoram Krivošejam tiek pieprasīts mūža ieslodzījums.
“Mēs kā cietušie atbalstījām un piekritām apsūdzības uzturētāja prokurora prasītajiem soda mēriem. Tie ir pilnībā adekvāti. Īpaši Krivošejam, kurš ir sabiedrībai bīstams indivīds, kurš ir pavadījis 15 gadus apcietinājumā par uzņēmēja slepkavību. Pāris gadus pēc iznākšanas no apcietinājuma veic jaunu noziegumu,” saka nogalinātā Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus.
2022. gadā Viktors Krivošejs, nesaņemot pilnu samaksu par paveikto, devās tikties ar slepkavības organizētāju “Haritonova grupējuma” dalībnieku Genādiju Vaļaginu. Taču neilgi pēc šīs tikšanās, atgriežoties Maskavā, Krivošejs sajuta apdraudējumu pats savai dzīvībai. Tādēļ piekrita sadarboties ar policiju, kas rezultējās policijas eksperimentā, pēc kura vairs nebija nekādu šaubu, ka noziegumā vainojama tieši šī trijotne. Visi trīs tika arestēti. Taču pēc kāda laika Viktors Krivošejs neizprotama izmeklēšanas tiesneses Anastasijas Pasjugas lēmuma rezultātā nonāca uz brīvām kājām. Pēc tam viņš savu liecību mainīja un apsūdzību neatzīst. Kristaps Bunkus: “Par veikto eksperimentu ar Krivošeju es uzzināju, saņemot lietas materiālus. Par laimi, jāatzīst, ka policija un prokuratūra bija gatavojusies un spējīga reaģēt uz neizskaidrojamo un dīvaino izmeklēšanas tiesneses Anastasijas Pasjugas lēmumu atbrīvot Krivošeju. Grūti iedomāties, ja policija un prokuratūra nebūtu bijusi savos uzdevumu augstumos, vai mēs šodien vispār varētu runāt par sprieduma pasludināšanu.”
Trijotne arī aktīvi mēģina kavēt tiesas procesu. Regulāri dažādas slimības mēģina tēlot Aleksandrs Babenko. Tā, piemēram, bijušais izmeklēšanas vadītājs Romāns Jašins komentējis gadījumu reiz, kad apsūdzētais sajutās slikti, viņš tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā. Ir tikai viena nianse – tajā pašā laikā viņš jau bija pieteikts Stradiņu slimnīcā. Kristaps Bunkus: “Šī, mūsu ieskatā, launprātīgā tiesību izmantošana, launprātīgos nolūkos, tiesībām uz aizstāvību ir jābūt visiem. Bet jautājums – vai tiek izmantotas tiesības aizstāvībai vai ļaunprātīgai lietas vilcināšanai. Tādas epizodes ir bijušas neskaitāmas. Tapēc ir liels atvieglojums, ka ir gaidāms spriedums.”
Iespējams, ka Mārtiņš Bunkus vēl būtu dzīvs, ja pēc pirmā slepkavības mēģinājuma 2016. gadā tiesībsargājošās iestādes būtu rīkojušās aktīvāk, uzsver nošautā maksātnespējas administratora brālis. Tāpat arī neapstiprināta informācija liecina, ka pirms savas nāves Mārtiņš Bunkus saņēma draudus dzīvībai. Kristaps Bunkus: “Es šādu informāciju biju dzirdējis. Ņemot vērā visu dzirdēto procesa gaitā, redzot, kā darbojas organizētā noziedzība, kur viens otru apmāna, apkrāpj, utt., neizslēdzu, ka kaut kas tāds varētu būt bijis. Bet man par to nekas nebija zināms.”
Kristaps Bunkus uzskata, ka šī lieta veiksmīgi ir nonākusi līdz tiesai arī tādēļ, ka par Valsts policijas priekšnieku kļuva Armands Ruks, kurš veica dažādas darbinieku rokādes. Viņš arī piebilst, ka policija ir spējīga atrisināt sarežģītas lietas.
Foto: Zane Bitere/LETA
