Šogad jūlijā apritēs jau seši gadi kopš vienas no pēdējo gadu postošākajām ugunsnelaimēm – Talsu novada Valdgales pagastā meža ugunsgrēks, kas izcēlās valsts nozīmes dabas liegumam Stiklu purvs tuvumā esošajā kūdras purvā, bet pēcāk pārmetās uz mežu. Jau tobrīd rosījās diskusijas, ka prevencijas pasākumi jāveic arī dabas aizsargājamās teritorijās, taču atbildīgajām pusēm joprojām domas dalās.
Gadsimta ugunsgrēks Latvijā. Jau uzreiz pēc plašās ugunsnelaimes Valdgales pagastā prognozēja, ka paies vismaz desmit gadi, līdz mežs atkopsies, un šobrīd – pēc sešiem gadiem – lielākoties tas izskatās kā pelēka masa. Valsts meža dienesta Andris Dulverks pārstāvis: “Audzes ir aizgājušas postā. Kā tas viss attīstīsies tālāk, grūti pateikt. Skatoties no ugunsapsardzības viedokļa, šī mums ir vieta ar paaugstinātu ugunsbīstamību, jo nokaltušie koki sāk krist. Pasarg’ Dievs, izceltos ugunsgrēks, tad mums ļoti sarežģīta tā situācija. Tieši šie kritušie koki – iekšā vairs mežā būtībā netiek.”
Toreiz nodega 1353 hektāri meža zemes, neskaitot kūdras ieguves purvu, kur ugunsgrēks sākās. Pelēkajai masai cauri spraucas mazi bērziņi – skujkoku mežs tas nebūs vairs nekad. Dulverks: “Kā ataugs mežs, ir grūti pateikt. Mēs to laikam savā mūžā vairs nepiedzīvosim. No vienas puses zinātniekiem te būtu ko darīt, sekot līdzi, kā tas viss attīstās uz priekšdienām, Ja tā ņem no saimnieciskās puses, tas ir liels zaudējums.”
Šis gan tikai viens no piemēriem, bet Valsts meža dienests vēlas uzsvērt prevencijas pasākumu nozīmi ugunsapsardzībā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Dulverks: “Ir nepieciešama infrastruktūra kaut minimālā daudzumā, tos pašus ceļus sakārtot, lai var ugunsdzēsības tehnika tikt iekšā, arī tās pašas ūdens ņemšanas vietas. Jo šeit arī pēc ugunsgrēka tika analizēta situācija – būtībā, ja būtu sakārtoti ceļi, tad lielākais varēja nodegt tikai kaut kur uz 300 hektāriem.”
No vienas puses Dabas aizsardzības pārvalde piekrīt, ka prevencijas pasākumus var veikt, no otras – ir birokrātiski šķēršļi, kas noved strupceļā. Un Latvijas valsts meži un Dabas aizsardzības pārvalde jau šobrīd nonākuši līdz tiesvedībai par ugunsdrošības pasākumiem dabas liegumā “Ances purvi un meži”. Tikmēr pārvalde norāda, ka īpaši aizsargājamajās teritorijās nav aizliegts uzturēt to ugunsdrošības infrastruktūru – ar piebildi “kas jau izveidota”.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Dace Sāmīte: “Es domāju, ka varbūt šajā brīdī Valsts meža dienests un “Latvijas valsts meži” runā par to, ka viņi grib veidot jaunus objektus – grib rakt jaunus dīķus, tā teikt, ūdens ņemšanas vietas, grib būvēt jaunus ceļus. Un šī gan ir problemātika varbūt tiktāl, ka attiecībā uz šiem darbiem, kā uz jebkuru citu būvniecību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir savas noteiktas procedūras.”
Jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču darbības pieteicējs līdz šim to neesot uz priekšu virzījis. “Latvijas valsts meži” un Valsts meža dienests gan norāda, ka tas prasot gadus, kuru laikā prasības vēl varot mainīties.
Sāmīte: “Bet es šeit varbūt gribētu minēt tādu piemēru no citas jomas, lai labāk saprastu, kur ir tā aizķeršanās. Iedomājamies, ja uzskatām, ka ugunsdrošība ir pirmajā vietā, tad Doma baznīcā mēs nojaucam kādus vēsturiskos portālus un nomainām vitrāžu pret kaut ko citu, lai nodrošinātu ugunsdrošību. Tāpat dabā – ir jāmeklē citas metodes, tās noteikti ir, tikai jāgrib saskatīt.”
Šobrīd jau sācies sēņu laiks, drīz arī ogu sezona, kas ir vēl papildus izaicinājums ugunsdrošībai, kārtējo reizi liek aktualizēt iebraukšanas aizliegumu dabas liegumos.
