Inese Dzerkale dzīvo un strādā Rīgā, bet viņas dzimtā vieta ir Līvāni, kur pagājusi bērnība un skolas gadi. Gleznošanai viņa pievērsās pavisam nesen – pirms pusgada. “Pēc izglītības esmu tulks – esmu pabeigusi Ekonomikas un kultūras augstskolu, bet par tulku nekad neesmu strādājusi, jo uzskatu, ka mans dzīves aicinājums ir strādāt skolā ar bērniem,” stāsta jaunā gleznotāja Inese Dzerkale. “Jau sešus gadus es strādāju Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā par angļu valodas skolotāju gan maziem, gan lieliem bērniem.”
Pagājušā gada rudenī angļu valodas skolotājai tapa pirmie mākslas darbi. Viņa sāka ar pasteļkrītiņiem, bet tad pārgāja uz eļļas krāsām. Līdz tam ar zīmēšanu vai gleznošanu Ineses dzīve nebija saistīta. “Bija daži mēģinājumi,” stāsta Inese. “Pirmais bija tad, kad man bija pieci gadi. Es uz rūtiņu lapas uzzīmēju daudzus punktiņus dažādās krāsās. Vecāki bija sajūsmā, ka meita kaut ko tādu uzgleznoja, un pierakstīja mani dalībai pulciņā, kur man vajadzēja uzzīmēt vai nu cālīti, vai pelīti. Man tas neizdevās, un ar to tas arī beidzās. 16 gadu vecumā es iepazinos ar Līvānu gleznotāju Ināru Alpajevu. Viņa bija mans pirmais iedvesmotājs.”
Iedvesma aizveda Inesi uz Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolu, kur viņa aptuveni vienu gadu apmeklēja mākslas nodarbības, bet tolaik viņa nebija gatava turpināt nopietni nodarboties ar gleznošanu, tādēļ tālākais dzīves ceļš Inesei saistījās ar angļu valodu.
“Pēc daudziem gadiem manī kaut kas bija uzkrājies, es sāku just vajadzību pēc savas iekšējās pasaules izpausmes,” stāsta Inese Dzerkale. “Vienu dienu, sēžot pie ģimenes galda, es paziņoju – rīt sāku gleznot. Tad es sapirkos materiālus – pasteļkrītiņus. Sāku pamazām, ar vienkāršiem zīmējumiem – ābols, vīnogas, zvēri. Tā pamazām sāku likt savus zīmējumus arī sociālajos tīklos. Cilvēkiem sāka patikt, ko es daru.”
Cilvēku atsaucība deva stimulu turpināt gleznot, un nesen Inesei tika piedāvāta iespēja veidot gleznu izstādi logos. Šobrīd viņas darbus var aplūkot Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas Izstāžu nama logos, Līvānos, Rīgas ielā 12. Tagad Inese sevi aktīvi pilnveido, vakaros, kad ir brīvs laiks, smeļoties pieredzi un zināšanas gan internetā, gan citos informatīvajos resursos. Viņa daudz mācās no citiem māksliniekiem, pētot viņu darbus.
“Visvairāk man patīk gleznot dabu un cilvēku – cilvēku emocijas,” stāsta Inese. “Cilvēks ir ļoti sarežģīts pēc savas dabas, un tur var ļoti daudz ko parādīt. It īpaši sievietes daba ir ļoti neizsmeļama, harmoniska. Gan ārējais izskats, gan iekšējā, dziļā pasaule. Tas rada tādu harmoniju, ko es gribētu parādīt savos darbos.”
Ineses Dzerkales gleznojumu izstādi Līvānu Mūzikas un mākslas skolas Izstāžu nama logos varēs aplūkot līdz 15.aprīlim katru dienu no pulksten 10:00 līdz 18:00. Savukārt no 19.aprīļa izstāde būs skatāma Jersikas Tautas nama logos.
Sandra Paegļkalne
