Dažas dienas pēc ugunsgrēka piedzīvotajām šausmām, Brīvības ielas 152. mājas iedzīvotāji vēl aizvien ir šokā par notikušo. Ugunsnelaimē, kas izcēlās naktī uz pirmdienu, sadega šķūnis un tajā esošā malka, cieta arī daļa mājas. Veranda izdegusi pilnībā, tāpat nodegusi puse mājas jumta, kas tagad apklāta ar plēvi, lai nelītu iekšā lietus. Visi mājas iedzīvotāji šīs dienas vēl joprojām mitinās savā mājoklī un mēģina likvidēt uguns un ūdens radīto haosu.
Vissmagāk ugunsgrēkā cietis Brigitas Blites dzīvoklis, kurš atradās blakus šķūnim. Brigita stāsta: „Durvis apdega. Viss ar ūdeni pieliets. Tagad cīnos ar kvēpiem."
Viņa stāsta, ka iepriekšējā vakarā neko aizdomīgu nav redzējusi. Saimniece izgājusi ārā saukt kaķus, bet nav manījusi nedz dūmu smaku, nedz ko citu. Par ugunsgrēku uzzinājusi tikai tad, kad viss jau bija liesmās: „Labi, ka es vēl negulēju. Puiši izcēla ārā, paķēru somu un kaut ko uzrāvu mugurā. Vīru izrāvu ārā pa logu."
Savukārt kaimiņiene Poļina no attālāk esošā dzīvokļa ugunsgrēka izcelšanās laikā jau gulējusi. Sprāgstošā jumta šīfera skaņas viņa nav dzirdējusi, jo lieto miegazāles. Sievieti pamodināja klauvējieni pie loga: „Dzirdu troksni, man sita pa logu no Pļaviņu ielas puses. Bet es miegā nesapratu un paskatījos pa šo logu [rāda uz logu pagalma pusē]. Ieraudzīju, ka viss šķūnis šausmīgi deg."
Tikai pēc laiciņa Poļina attapusies, ka jāver vaļā logs un jāglābjas. Viņas dzīvokli nelaime skārusi mazāk, galvenokārt tas cietis no lielā ūdens daudzuma, kas tika liets virsū mājai.
Smagāka situācija ir Brigitas dzīvoklī: „Apkvēpis ir viss. Durvis ir sadegušas, labi, ka tās izturēja, ka nebija plastmasas. Tālāk arī griesti ir melni. Remonts, protams, ir jātaisa. Elektrību mums pagaidām pieslēdza, jo vadi arī ir samirkuši."
Dzīvokļa iemītnieks Laimonis stāsta, ka viss varēja būt daudz ļaunāk, ja mājas siena, pie kuras atradās šķūnis, nebūtu no mūra: „Ziniet, te viss tas mūris, metru biezs -- tas visu te glāba. Man pat tās grāmatas augšā nebija sakarsušas, deformējušās."
Mājas atjaunošanā palīdzību sniegs Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sociālais dienests, kura saistošajos noteikumos ir paredzēts sniegt atbalstu iedzīvotājiem, kas cietuši ugunsnelaimē, ar summu līdz divām minimālajām mēnešalgām. Jēkabpils Sociālā dienesta vadītājs Juris Tužikovs skaidro, ka visvairāk saņems tie iedzīvotāji, kuru dzīvokļi cietuši visvairāk: „Pašlaik mēs domājam, ka reāli mēs iedosim naudiņu aptuveni 400 latu apmērā tiem, kas dzīvo pirmajos divos dzīvokļos, jo viņi dzīvo kopā. Tai sievietei, kura dzīvo otrā dzīvoklī, mēs kompensēsim malkas zaudējumus, jo viņa ir paņēmusi kredītu -- 125 latus un nopirkusi malku. Malkas nav, kredīts ir."
Tālākajos dzīvokļos zaudējumi ir ievērojami mazāki -- tur pārsvarā ir no ūdens cietuši griesti un tapetes, kā arī no karstuma ieplīsuši logu stikli. Tāpat Jēkabpils Sociālais dienests kompensēs durvju remontu. Piešķiramās summas gan vēl nav apstiprinātas.
Mājas iemītnieki uztraucas arī par nodegušo šķūni. To Sociālais dienests nevar uzcelt no jauna, tādēļ risinājums jāmeklē citur. Sarunā ar mājas iedzīvotājiem „JK Namu pārvaldes" pārstāvji skaidroja, ka, visticamāk, šķūņa celšanas un jumta labošanas izdevumus daļēji būs jāsedz pašiem iedzīvotājiem, katru mēnesi maksājot lielāku summu par apsaimniekošanu. Namu pārvaldes sākotnējā tāme paredz, ka šķūņa atjaunošana varētu prasīt gandrīz 1800 latus, bet jumta sakārtošana -- aptuveni 2000 latu. Bet iedzīvotāji varēs izteikt savus priekšlikumus, ja viņus kaut kas neapmierinās, uzsvēra „JK Namu pārvaldes" ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris Miervaldis Ziediņš. Tāpat viņš minēja, ka iedzīvotāji var vērsties pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt ugunsnelaimes seku likvidēšanā.
Gaidot palīdzību no pašvaldības iestādēm, iedzīvotāji mēģina sakopt to, kas ir viņu spēkos, un cer uz ātrāku ēkas atjaunošanu. Ugunsgrēka izcelšanās iemesli vēl nav zināmi.
Sandra Paegļkalne
