Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) turpina informēt sabiedrību par pareizu rīcību gadījumā, ja aizdegas automašīna. Statistika liecina, ka šādu gadījumu ir daudz – pērn valstī transportlīdzekļi deguši 600 reizes, bet šī gada astoņos mēnešos – vairāk nekā 300. Pasākumi, kuru laikā ugunsdzēsēji demonstrē, kā rīkoties auto aizdegšanās gadījumā, jau notikuši vairākās Latvijas vietās, nupat arī Aizkrauklē.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas ugunsdzēsēji skaidroja, kā jārīkojas, ja transportlīdzeklī izceļas ugunsgrēks. Viens no ugunsdzēsējiem tēloja autovadītāju, kura mašīnā sākusies degšana, bet VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle komentēja notiekošo: “Pirmās pazīmes, pēc kurām var noteikt, ka sācies ugunsgrēks, ir deguma smaka un dūmi. Te ir standarta situācija – cilvēks brauc, parādās dūmi. Pirmā pareizā rīcība – izkāpjot ārā, aiztaisīt durvis ciet, lai neveidojas caurvējš. Paskatās, ka ir piedūmojums, un tad uzreiz zvans 112.”
Viena no kļūdām, ko nereti pieļauj cilvēki, pamanot ugunsgrēku transportlīdzeklī, ir savlaicīga neziņošana ugunsdzēsējiem. Glābēji uzsver, ka vilcināšanās var beigties ar pilnībā nodegušu auto, tādēļ ir jāzvana uz tālruņa numuru 112, tiklīdz visi ir izkāpuši no transportlīdzekļa un ir aizvērtas visas durvis un logi.
Guntars Laukazīle turpina komentēt kolēģa rīcību: “Tālāk viņš zina, ka viņam bagāžniekā ir ugunsdzēsības aparāts. Viņš to paņem un atkal aizver ciet bagāžnieku, bet to visu viņš veic, kad jau ir pieteikts izsaukums 112. Tālāk – viņš ir par sevi pārliecināts, attaisa motora pārsegu un var uzsākt dzēšanu.”
Te gan jāņem vērā divi aspekti – dzēšanu var uzsākt tikai tad, ja ir pārliecība par savām iemaņām un nepastāv apdraudējums veselībai un dzīvībai, piemēram, liesmas degvielas tvertnes tuvumā vai liesmas pārņēmušas visu auto. Motora pārsegs jāver vaļā uzmanīgi. Guntars Laukazīle skaidro, kādēļ tā: “Kapots var būt uzkarsis, var apdedzināt rokas, pirkstus. Kad deg automašīna, visbiežāk cilvēki gūst tieši roku, pirkstu apdegumus.”
Jāatceras, ka spēcīgā karstuma un liesmu dēļ var sprāgt riepas un degvielas bāka, savukārt, atverot motora pārsegu, durvis vai logus, straujš skābekļa pieplūdums ugunij var veicināt degšanu.
Biežākie iemesli, kādēļ transportlīdzekļos izceļas ugunsgrēki, ir problēmas elektronikā, nekvalitatīvi veikts auto remonts, neuzmanīga apiešanās ar uguni, piemēram, smēķēšana transportlīdzeklī, kā arī ļaunprātīga dedzināšana. Ņemot vērā, ka degšana var izcelties jebkurā spēkratā, neņemot vērā tā izlaiduma gadu vai marku, automašīnā ir obligāti jābūt ugunsdzēsības aparātam. To nosaka arī normatīvie akti, uzsver Guntars Laukazīle: “Obligātā prasība – viens litrīgais ugunsdzēšamais aparāts automašīnā. Var rēķināt, ka ar vienu litru dzēšanai pietiks divām sekundēm. Ja tur jau degšana ir nopietna, nenodzēsīsiet ar to, tāpēc vajag izvērtēt, vai vērt vaļā motora pārsegu.”
Auto ugunsgrēka dzēšana ar ūdeni nav vēlama, jo tādējādi var tikt nodarīti bojājumi transportlīdzekļa elektrotehnikai. Ir gadījumi, kad cilvēki izvēlas ugunsdzēsējus vispār neizsaukt, bet Guntars Laukazīle skaidro, kādēļ tas būtu obligāti jādara: “Atbraucot ugunsdzēsēji pārbauda, vai nav vēl kādas degšanas, un atvieno akumulatora klemmes. Tās atvienojot, tiek pārtraukta elektropadeve visā automašīnas elektroinstalācijā. Tas samazina bīstamību. Varbūt ikdienas autovadītājs par to neaizdomāsies, tāpēc tomēr ir pareizi izsaukt ugunsdzēsējus. Tāpat svarīgi, ka ugunsdzēsēji par notikušo noformē ugunsgrēka aktu. Ja mašīna bijusi apdrošināta ar KASKO, automātiski šī apdrošināšanas kompānija pieprasīs ugunsgrēka aktu. Tad cilvēkam pašam pēc tam būs vieglāk sakārtot dokumentālo pusi.”
Aizkraukles novadā šogad reģistrēts viens automašīnas degšanas gadījums, tāpat viens šāds ugunsgrēks bija arī pagājušajā gadā. Savukārt Jēkabpils pilsētā un piecos apkārtējos novados šogad ugunsgrēki automašīnās izcēlušies astoņas reizes, bet pērn – 14 reizes. No topošās Jēkabpils novada pašvaldības teritorijas (Jēkabpils pilsēta un Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes, Aknīstes novads) visbiežāk automašīnas pērn ir degušas Jēkabpils pilsētā un Jēkabpils novadā – tur konstatēti seši šādi ugunsgrēki. No tiem piecos gadījumos dega vieglās automašīnas, bet vienā gadījumā – kravas auto.
Sandra Paegļkalne
