“Mīļdzīvnieku biedrības” ganībās Krustpils pagastā strādā Valsts meža dienesta speciālisti. Viņi apskata rindā saliktās aitas, kuras naktī nokoduši plēsēji. Vairumam pārkostas rīkles, bet viena aita gandrīz pilnībā apēsta.

“Atnākot šeit, pavērās dramatiska aina. Nogalinātas deviņas aitiņas, tai skaitā viena aitu māte, pārējās visas ir jaunaitiņas,” stāsta “Mīļdzīvnieku biedrības” vadītāja Zanda Bojere.

Apsekošanā secināts, ka vainīgi bijuši vilki. “Mīļdzīvnieku biedrības” vadītāja Zanda Bojere ir šokā, jo aitas šajās ganībās tikušas vestas jau gadiem ilgi, bet šāds uzbrukums piedzīvots pirmo reizi. 15 hektāru lielo teritoriju norobežo arī elektriskais žogs, bet vilki atraduši vājo vietu – posmu, kur aiz kokiem ir upe. Tur žoga nav. Uzbrukumā vairākas aitas arī cietušas, viņām sniegta medicīniskā palīdzība, bet nav zināms, vai visas izdosies izārstēt. Turklāt no 100 aitu ganāmpulka vairākas ir pazudušas, acīmredzot, bēgot no plēsējiem, kaut kur aizskrējušas. Pārējās aitas pārnākušas mājās, bet ir ļoti lielā stresā.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāsta: “Pagājušajā gadā bija ziņots par 79 uzbrukumiem, kur vilks ir bijis vainīgais. Kas attiecas uz Jēkabpils novada pusi, tad pagājušajā gadā bija divi vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem ar diviem upuriem – divi nogalināti. Un šogad uz šo brīdi arī ir divi uzbrukumi ar 23 upuriem, un šajos uzbrukumos cietušās ir aitas.”

Valsts meža dienestā skaidro, ka vilku uzbrukumu skaitam ir tendence palielināties, bet joprojām ir saimnieki, kas neziņo par notikušo, tādēļ statistika nav precīza. Ziņot ir ļoti svarīgi, jo, balstoties uz šo statistiku, dienests pieņem lēmumu par to, cik vilku medību sezonā drīkst nomedīt. Pagājušajā sezonā tika noteikts pelēkā vilka sugas aizsardzības plānā paredzētais maksimālais skaits – 300, un visi tika nomedīti. No tiem 22 pelēči nošauti Jēkabpils novadā. “Mīļdzīvnieku biedrībā” pauž viedokli, ka medīt vajadzētu vēl vairāk, ņemot vērā, ka šo meža zvēru uzbrukumi rada lielus zaudējumus.

“Ja mēs saskaitām visus kopā, ja ņem vērā, ka tās ir jaunaitiņas, tad zaudējums ir uz 1000 eiro,” saka Zanda Bojere. “Mums neviens tagad kompensāciju nesniegs. Tas nav valsts līmenī pieņemts. Tagad izskatās, ka mēs uzturēsim, pabarosim meža dzīvniekus, plēsējus.”

Zemkopības ministrijā atzīst, ka kompensācijas valstī nav paredzētas, jo par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja vien medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam.

Ministrijā norāda: “Pelēkais vilks (Canis lupus) nav vienkārši medījama suga – tā ir Bernes konvencijas, Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, kā arī virknes LV dabas aizsardzības jomas tiesību aktu objekts. Tam ir pat sugas aizsardzības plāns. Vilki tiek medīti ierobežotā apjomā ar striktiem nosacījumiem. Tāpēc šāda veida valsts atbalsta izstrāde un saskaņošana ar Eiropas komisiju ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē, un Zemkopības ministrija labprāt piedalītos sarunās par kompensāciju iespējām lielo plēsēju (vilku, lūšu, šakāļu u.c.) postījumiem aitu vai citos ganāmpulkos.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Latvijā ir paredzēts atbalsts aizsargžogu un atbaidīšanas ierīču izveidei.

“Mīļdzīvnieku biedrība” pēc notikušā apsver iespēju uzstādīt elektrisko žogu arī ganību posmam, kas iet gar upi. Saimniecībā ir arī zirgi un poniji, kurus arī bija plānots vest tajās pašās ganībās, bet, ņemot vērā ekspertu prognozes, ka vilki notikuma vietā var atgriezties arī dienas laikā, šāda iecere uz laiku atcelta.

Sandra Paegļkalne

свернуть