Kāds bija barikāžu laiks, kādas bija noskaņas un kas barikāžu aizstāvjiem bija jāzina – to visu šodien 10 dažādās pieturās Kuldīgā izzināja novada devītklasnieki. Rīga nebija vienīgā pilsēta, kurā bija barikādes, tās bija arī Liepājā, pie Ulbrokas, bet Kuldīga bija otrs stratēģiski svarīgais punkts aiz Rīgas.
Pie pasta ēkas Kuldīgas vecpilsētā sarodas arvien vairāk jauniešu. 1991. gadā šī bija viena no vietām, kur arī bija barikādes. Vēl kuldīdzniekiem bija jānosargā raidstacija pilsētas pievārtē. Ja Rīgā ieņemtu televīzijas un radio ēkas, tad par notiekošo pasaulei tiktu ziņots tieši no Kuldīgas. Šoreiz ielā pie pasta izveidoti 10 pieturas punkti, kuros jaunieši dažādos uzdevumos izzinās šo Latvijai tik nozīmīgo laiku. Kuldīgas novada Bērnu un jaunieša centra pārstāve Anda Andersone stāsta: “Caur praktiskiem, caur intelektuāliem, pat fiziskiem uzdevumiem mēģina sajust to barikāžu stāstu, mēģina izdzīvot caur sevi, gūt plašāku pieredzi.”
Pieturas punktu izveide uzticēta gan skolēniem, gan Zemessardzei, arī Jaunsardzei un skautiem. Muzeja darbinieces aicinājušas padomāt, kuras būtu svarīgākās vietas, kur izlikt barikādes un ko ielikt somā, dodoties tās sargāt.
Barikāžu izziņas ceļā devās Kuldīgas novada devītklasnieki – vairāk nekā 200 jauniešu. Ar izveidotajiem uzdevumiem gāja dažādi. Ne uzreiz viss devās rokās. Bet visi mūsu uzrunātie jaunieši atzina, ka tie ir interesanti un par barikāžu laiku ir runāts arī ģimenē.
Jauniešu pulkā satiekam arī Liliju Baukši, kura barikādes gan šeit, gan pie raidstacijas sargājusi kopā ar savu vīru. “Man bija bail no tā, ka kaut kas Latvijai var notikt. Un es to nesapratu, jo mana mamma savā laikā teica – lai tikai nebūtu kara. Likās, ka būs kaut kas slikts, tomēr nebija. Dziesmas, kas skan, tika izdziedātas arī barikāžu laikā. Paldies Dievam, ka notika tā, kā notika, ka mēs esam brīvi, ka mēs esam dzīvi. Tagad tas viss ir tikai jānotur. Tas ir ļoti labi, ka jauniešu ir ļoti daudz. Viņiem tas ir jāzina, jāstāsta un jāsaprot, ka mēs tikai paši šo zemīti saglabāsim, par to rūpēsiesimies, nevis spēlējoties, bet ar sirdi – domājot par visu, visu, visu, kas mums ir dārgs.”
Tās klases, kurām ar uzdevumu izpildi būs klājies vislabāk, nākamnedēļ sagaidīs pārsteigumu, pie tām sveicēji ieradīsies individuāli.
