Jēkabpils ugunsdzēsēji aizvadījuši mācības, kurās trenēja prasmes rīcībai autoavārijas situācijās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Jēkabpils novadā ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros nepieciešama glābēju palīdzība, katrs notikums ir atšķirīgs. Šajās mācībās ugunsdzēsēji inscenēja avārijā cietuša vieglās automašīnas šofera glābšanu.

Jēkabpils ugunsdzēsēju depo pagalmā novietota salūzusi “Mercedes Benz” automašīna. Viens no ugunsdzēsējiem tēlo autoavārijā cietušo, kamēr pārējie trenē iemaņas glābšanas darbos. “Pirmās darbības – izlūkošana. Noskaidrojam, cik cietušo, tātad - viens, pie samaņas. Glābšanas darbu vadītājs dod komandu saviem padotajiem padot ugunsdzēsīgās vielas aizsardzībai, ja sākas degšana. Atvienojam akumulatora klemmes automobilim, lai nebūtu nekāda dzirksteļošana, tālāk jau tiek gatavoti hidrauliskie instrumenti,” saka Jānis Rasmanis, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis.

Notikumi mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet šajās mācībās tika imitēts gadījums, ar kādu glābēji sastopas visbiežāk - cietušajam iespiestas kājas. Atbrīvošana jāveic pēc iespējas saudzīgāk, lai vēl vairāk netraumētu cilvēku. Spēkrats jāgriež, lai nodrošinātu brīvāku piekļuvi cietušajam, varētu viņu saudzīgi izcelt no mašīnas. Šādi glābšanas darbi parasti tiek veikti, sadarbojoties ar mediķiem, kuri norāda ugunsdzēsējiem vēlamo rīcību, ņemot vērā cietušā veselības stāvokli.

Ikdienā, redzot smagu autoavāriju sekas, ugunsdzēsēji konstatējuši autovadītāju un pasažieru biežāk pieļautās kļūdas. Liktenīga nereti bijusi drošības jostu un bērnu sēdeklīšu nelietošana, bet ir vēl citi apstākļi, kas jāņem vērā, lai avārijas gadījumā izvairītos no nopietnām traumām vai pat nāves. “Nav jāsēž maksimāli tuvu pie stūres, mēģinām maksimāli rokas stiepienā, nedaudz ieliektas rokas, lai kājas aizsniedz pedāļus. Tas būtu ideālais attālums, kā šoferim novietot krēslu. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka, notiekot auto sadursmei, lielākā daļā tiek iesprostotas kājas, kas ir pie pedāļu daļas. Mēs dabūjam arī ar Airbagu pa krūškurvju daļu, cieš arī seja,” stāsta Edgars Ērglis, VUGD pārstāvis.

Lai ugunsdzēsēji operatīvāk varētu nokļūt notikuma vietā un piesaistīt nepieciešamos papildspēkus no citiem dienestiem, ir vairāki ieteikumi, kas jāņem vērā arī aculieciniekiem. “Precīza informācija, kur tas noticis, cik cietušo izstāstīt. Labi, ja varam izstāstīt, vai smagā automašīna, vieglā automašīna, lai zinātu, cik ārstu brigādes izsūtīt, precīzāk pēc iespējas adresi raksturot, visu, ko redzam. Ir arī uztraukums, protams, bet tad pēc iespējas ātrāk tiks resursi izsūtīti uz to vietu. Nefilmēt! Parasti cilvēkiem gribas nofilmēt, tad kaut kur publicēt, bet labāk tomēr izsaukt glābējus, viņus arī sagaidīt pašiem,” pauž Jānis Rasmanis.

“Diemžēl nereti mēs saskaramies ar situāciju, kad cilvēks brauc pa autoceļu, ierauga ceļu satiksmes negadījumu, piemēram, automašīnu grāvī, pabrauc garām. Pēc kāda brītiņa izdomā, ka viņš tomēr piezvanīs uz 112. Piezvana. Informācija, ko mēs saņemam, ir ļoti aptuvena, aptuvenā atrašanās vieta. Nav informācijas, kas noticis, kādas ir sekas. Vairākos no šiem gadījumiem mēs aizbraucam un konstatējam, ka autoavārija notikusi jau vairākas dienas atpakaļ, mašīnas motors ir auksts, neviena cilvēka nav tuvumā, visticamāk, tiek gaidīts auto evakuatora pakalpojums,” atzīst Viktorija Gribuste, VUGD pārstāve.

Ugunsdzēsēji uzsver – viltus izsaukuma dēļ glābējus var nesagaidīt tur, kur palīdzība tiešām nepieciešama, savukārt precīza un laikus sniegta informācija var izglābt kādam dzīvību.

свернуть