Vētras sapostīto daudzdzīvokļu māju iemītnieki Ādažu un Jelgavas novados jau atgriezušies savos mājokļos. Pašreiz krasi atšķirīgi gan ir abu ēku iemītnieku sadzīves apstākļi un jumtu atjaunošanas ātrums. Ādažos pilnībā atjaunot jumtu sola jau pēc pāris nedēļām, kamēr Jelgavas novadā darbi aizņemšot krietni ilgāku laiku.
Par 17. janvāra vētras spēku, kas Ādažu novadā bez pajumtes atstāja deviņu dzīvokļu iemītniekus divpadsmit dzīvokļu mājā, šodien vēsta jumta atlūzas. Visi iedzīvotāji ir atgriezušies savās dzīves vietās, par sadzīves apstākļiem nesūdzas, bet tās dienas atmiņas gan tik ātri nepazudīšot.
Visi dzīvokļi mājā ir privātīpašums. Tūdaļ pēc vētras postījumiem biedrība “Zaļi Ādaži” uzsākuši ziedojumu vākšanu jumta atjaunošanai. Iedzīvotāji arī vienojušies, ka jumta atjaunošanai izmantos arī pašvaldības piešķirto krīzes pabalstu. Šobrīd nolīgtie celtnieki jau sākuši darbus. “Tiek mūrēti atpakaļ ķieģeļi, caurumi aiztaisīti. Tad lies to joslu mūrlatas stiprināšanai, tad jau soli pa solītim process ies uz priekšu. Cerams, jumts pēc nedēļas būs augšā. Gribētu pateikt paldies visiem ziedotājiem. Ir ārvalstu ziedotāji arī. Es neticēju, ka būs šāda atsaucība šajos laikos, kad visiem ir grūti,” saka Andris Taube, Ādažu novada vētrā sapostītās mājas aktīvists.
Dažas dienas ātrāk nekā Ādažu novadā vētra daļēji nopostīja jumtu arī astoņu dzīvokļu mājai Jelgavas novada Jaunpēterniekos. Arī šeit gruveši novākti, iedzīvotāji atgriezušies savos mājokļos, bet sadzīves apstākļi gan ir daudz sliktāki, jo bojāti arī skursteņi. Krāsnis gan tiekot kurtas, bet plītis virtuvē - nē.
Debesis redzēt gluži nevar arī otrajā stāvā, bet, sniegam kūstot, pa šuvēm tek ūdens gan kāpņu telpā, gan dzīvokļos. Saimniece, kura gan nevēlējās runāt kameras priekšā, teic, ka dzīvoklī ar visu kurināšanu esot ap 13 grādiem, bet apkurināt mājokli ar elektrību esot pārāk dārgi. Šajā mājā trīs dzīvokļi pieder pašvaldībai, kas arī uzņēmusies atjaunošanas darbus. “Protams, tas viss kavējas daļēji dēļ birokrātijas, daļēji dēļ finansējuma piesaistes, jo pieci no astoņiem dzīvokļiem ir privāti, 5/8 ir jāfinansē pašiem īpašniekiem,” saka Dzintars Cāzers, SIA “JNKU” valdes loceklis.
Ar pašvaldībai piederošo dzīvokļu finansējumu esot uzsākta pagaidu jumta uzlikšana, bet par kārtīga jumta un arī skursteņu atjaunošanai nepieciešamajiem līdzekļiem notiekot sarunas ar “Altum”. Komunālā uzņēmuma vadītājs gan teic, ka turpmāk arī citu māju saimniekus mudināšot īpašumu apdrošināt, jo tad problēmu būtu daudz mazāk, saglābt nopostīto varētu daudz ātrāk. Vētras postījumu likvidēšanai būšot nepieciešami ap 30 000 eiro, kas nozīmē, ka katra dzīvokļa īpašniekam būs apsaimniekotājiem jāatmaksā aptuveni četri tūkstoši eiro.
#SIF_NVZ2022
