Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ģenerāļi, virsnieki, kareivji! Ekselences! Dāmas un kungi!Šodien mēs svinam Latvijas neatkarības dienu. Raugoties no Eiropas demokrātiju viedokļa, 93 gadi nav garākā vēsture, taču dažādos laikmetu griežos tā ir bijusi neiedomājami grūta.
Kad tālajā 1918.gadā, atrodoties pilnīgā agresoru ielenkumā, Latvija pasludināja neatkarību, pasaulē bija maz cilvēku, kuri ticēja, ka Latvija savu neatkarību spēs nosargāt. Tomēr mūsu senči noturējās, jo ticēja un saprata, ka beidzot ir pienākusi tā lielā un vienīgā iespēja kļūt brīviem. Valstiskuma liktenis bija pašu rokās. Šī ticība bija tik stipra, ka jau pēc gada desmit tūkstoši trūcīgi bruņotu jaunu puišu sakāva trīsreiz lielāku Bermonta karaspēku.
Vai mēs to spētu arī šodien, kad daudziem ir zudusi ticība valstij kā pilsoņu interešu aizstāvei? Domāju, ka spētu. Mēs esam maza valsts, un mums nekad nebūs liela armija, taču tā ir profesionāla, kaujas spējīga un pasaulē augsti novērtēta. Mēs esam pasaulē varenākās militārās alianses pilntiesīgi biedri un NATO sastāvā piedalāmies starptautiskās misijās. Par mūsu karavīriem tikai labus un cildinošus vārdus teica visi sabiedroto spēku virsnieki, ar kuriem tikos nesenajā vizītē Afganistānā. Mūsu karavīri godam nes Latvijas vārdu pasaulē!
Godātie klātesošie!
Karaspēka parāde atdod godu ne tikai šodienas Latvijai, bet arī tiem, kas nežēloja dzīvību tās labā. Mūsu karavīru rindās šodien neredzami soļos gan kritušie brīvības cīņu kareivji, gan Litenē nogalinātie Latvijas virsnieki, gan otrā pasaules kara dzirnās samaltie.
Mums jāapzinās, ka katrai paaudzei Latvija dota tikai uz laiku un pēc mums nāks bērni un mazbērni, tāpēc mēs esam atbildīgi par to, kādu valsti viņiem nodosim. Neatkarīgā Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur mūsu tauta var izdzīvot un attīstīties, tāpēc mūsu prātos un sirdīs vienmēr ir jābūt vārdiem „Gods kalpot Latvijai".
Sveicu visus Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā!
Dievs, svētī Latviju!
