Svira ir ierīce, kas sastāv no izturīga stieņa (pārliktņa) un atbalsta punkta, ap kuru stienis var rotēt. Ar tās palīdzību, vienā galā pieliekot salīdzinoši mazu spēku, otrā galā iegūst lielāku spēku. Svira ir viens no vienkāršajiem mehānismiem, kas bija pazīstams jau senajās civilizācijās.
Sviras pārliktņa daļas uz abām pusēm no atbalsta punkta sauc par sviras pleciem. Svira sastāv no sviras kārts un atbalsta. Atbalsta punkts sviras kārti sadala divos sviras plecos.
Atbalsta punkts var būt novietots starp sviras pleciem vai vienā pusē sviras pleciem.
Svira atrodas līdzsvarā, ja spēka un pleca reizinājums abās atbalsta pusēs ir vienāds.
Rezultējošais spēks ir proporcionāls plecu garumu attiecībai. Matemātiski tas izsakāms kā M=Fl.
F ir spēks, l ir attālums no spēka pielikšanas punkta līdz atbalsta punktam, un M ir pagriešanas spēks jeb spēka moments.
Sviras darbības princips tiek izmantots vairākos vienkāršos rokas instrumentos, kur roku radītais spēks tiek vairākkārtīgi palielināts. Šādi instrumenti ir, piemēram, šķēres, asknaibles, plakanknaibles, šķēres metāla griešanai utt. Izmantojot sviru ar nelielu spēku var pacelt smagus ķermeņus.
Spēka ietaupījums ir vienāds ar sviras garākā un īsākā pleca garuma attiecību.
