Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupu kapelas daļa pēc 300 gadu pārtraukuma atkal kļuvusi par telpu. Būvnieki izveidojuši 300 kvadrātmetrus lielas telpas, bet 2500 kvadrātmetrus vēsturisko mūru sedz īpaša aizsargkārta, kas ļaušot tiem saglabāties vēl nevienu vien gadsimtu.
Juris Grodņa, SIA''RERE meistari" būvdarbu vadītājs, stāsta par būvniecībā izmantoto betonu. Tam esot īpašs pārklājums, kā dēļ mūris elpo un virspusē tiek pasargāts no nokrišņiem.
Vēsturiski pilij bijuši vairāki tornīši, ko atjaunot gan neesot bijis iespējams. Tomēr viens tornis, kas gan nepretendē uz autentisku veidojumu, slejas virs pils. No tā paveras teju visa Dobele. 17. gadsimta mūros ienākušas arī 21. gadsimta komunikācijas, vienlaikus saglabājot arī seno mūrnieku rokrakstu.
Būvdarbu vadītājs pauž, ka no restaurācijas viedokļa nekā jauna neesot – tika izpētīti un sadalīti to darba fragmenti, ko radījuši mūrnieki iepriekš. Viņš uzsver, ka viss darbs prasījis ļoti lielu uzmanību.
Atjaunoto pilsdrupu jaunie saimnieki būs Dobeles Novadpētniecības muzejs, kam telpas jāpārvērš par daudzfunkcionālu kultūras, tūrisma un attīstības centru. Muzeja projekta vadītāja pauž, ka sapnis ir piepildījies – pils būs kā eksponāts.
Jāpiebilst, pils konservācijas un restaurācijas darbos ieguldīti 2,5 miljoni eiro, no kuriem viens miljons ir Eiropas struktūrfondu finansējums. To, kādas būs centra uzturēšanas izmaksas precīzi gan varēšot pateikt tikai pēc pāris mēnešiem. Dobeles novada pašvaldībā pauž, ka ēka būvēta, izmantojot modernās tehnoloģijas, ieskaitot apkuri un elektrību. Tiek uzsvērts, ka papildus slogs netiek rēķināts.
Janvārī tikšot izsludināts iepirkums telpu aprīkojumam. Ja epidemioloģiskā situācija to pieļaus, apmeklētājiem pils durvis tikšot vērtas pēc Jāņiem.
