Šonedēļ apritēja trīs mēneši, kopš Latvijā ir vairs nevis 119, bet 46 pašvaldības. Lai gan karte pārzīmēta, ar praktisko apvienošanos pašvaldību administrācijām tik raiti nesokas. Analizējot piemērus Latgalē, atklājas, ka jaunās domju vadības, kur nereti nonākuši tie paši veco novadu politiķi, sāpīgos reorganizācijas lēmumus pieņem negribīgi. Savukārt ReTV diskusiju raidījumā “Aklā zona” eksperti atzīst, ka trīs mēneši ir par īss periods, lai viss patiešām jau būtu sakārtots un optimizēts, vienlaikus, kas nevar arī bezgalīgi ieilgt.
Lai gan ne tāda Kārsavas novada, ne Ilūkstes novada vairs nav, tā dēvētās pašvaldību avīzes jeb informatīvie izdevumi - “Kārsavas Vēstis”, “Ilūkstes Novada Vēstis” - tur tiek izdoti. Par to, ka jau pirms trīs mēnešiem stājusies spēkā Administratīvi teritoriāla reforma, daudz liecību arī nav domju ēkās. Piemēram, bijušā Riebiņu novada domē trīsstāvu ēkā teju katrā kabinetā joprojām var sastapt pa darbiniekam.
Sastaptie darbinieki par savu noslodzi stāstīt negrib. Iespējamās optimizācijas nojausmas te tomēr ir manāmas. Ainārs Mūrnieks, Preiļu novada informācijas vadības speciālists, ir viens no retajiem, kurš jau šobrīd dodas strādāt uz Preiļiem. Riebiņos iegriezies tikai uz brīdi, lai atrisinātu tehniskas ķibeles.
Ar optimizāciju Preiļu novadā nesteidzas - skaidro jaunais domes izpilddirektors. Pirmā struktūrvienība, kuru šeit gatavi reorganizēt, esot būvvalde. Riebiņu, Vārkavas, Aglonas un Preiļu novadu būvvaldēs agrāk strādāja septiņi darbinieki, dome drīzumā lems par to, ka jaunā Preiļu novada būvvaldē pietiks ar četrām ar pusi slodzēm. “Līdz gada beigām mēs mēģinām strādāt esošo budžetu ietvaros. Katrai pašvaldībai ir bijusi sava pieredze - dažādu jautājumu risināšanā. Šajos pirmajos trīs mēnešos tādas būtiskas izmaiņas, lai netracinātu sabiedrību, vēl nav veiktas,” saka Aigars Zīmelis, Preiļu novada izpilddirektors.
Sabiedrībai būtiskākais, protams, ir pakalpojumu pieejamība un to kvalitāte. Uz to norāda ReTV diskusiju raidījumā “Aklā zona” ekspertu viedokļi. “Šajā brīdī ļoti svarīgi ir skatīties, kas ir tās labās prakses, kas iznāk. Pašvaldībām ir jābūt atvērtām, skatīties, ko dara citi, kur var sadarboties, kur var iesaistīt privāto sektoru, nevalstiskās organizācijas, lai ieguvums no resursu optimizācijas būtu pēc iespējas labāki pakalpojumi,” pauž Liene Gātere.
“Tiem, kam ir īpašumi vairākos novados un ir bijusi saskare ar būvvaldi, ļoti labi var salīdzināt, cik ātri vai efektīvi, cik saprotoši strādā viena vai otra būvvalde. Veicot šīs reformas, pārskatot funkcijas vai centralizējot, meklējot sinerģijas, kur ietaupīt, ir jābūt šim klientam centrā,” skaidro Andris Grafs.
Tāpat jaunajām pašvaldību domēm jāsteidz pildīt vēlētājiem solīto. Preiļu novads, piemēram, Latgalē ir viens no retajiem, kur līdz ar reformu pēc vēlēšanām mainījusies arī politiskā vadība. Bijušie Vārkavas un Riebiņu novadu vadītāji gan kļuvuši par Preiļu novada priekšsēdētāja vietniekam, taču jaunās vadības solītais neliecina, ka tādēļ Vārkavā un Riebiņos viss paliks kā bijis. “Riebiņos nebūs savas grāmatvedības, tā būs centralizēta. Nebūs būvvaldes, nebūs dzimtsarakstu nodaļas. Saprotam, ka nebūs bāriņtiesas. Šīs lietas ir aizgājušas nebūšanā, tās neatgriezīsies,” pauž Aigars Zīmelis.
Arī Preiļiem kaimiņos, Krāslavas novadā, kam pievienoja vien Dagdas novadu, lēmumi, ko un kā reorganizēt, vēl tikai top. Dagdas novada domes vairs nav, bet bijušajam tās vadītājam kabinets šeit tuvāks nekā kabinets Krāslavā, kur viņš ir jaunais Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Dagdā uzsver, ka jaunās administrācijas izveidei piešķirtās dotācijas izlietošanai termiņš ir 31. decembris. Jāatzīmē gan, ka administratīvās struktūras projektu bija jāizstrādā vēl vecajām pašvaldībām tā, lai tie būtu gatavi, jaunajām domēm sākot strādāt 1. jūlijā. Un šajos projektos pārsvarā nekāda optimizācijā netika paredzēta.
Vienīgie darbinieki, no kuru nekavējošas atlaišanas pašvaldības nevarēja izvairīties, ir pievienojamo novadu izpilddirektori. Taču dažviet arī viņiem atradies darbs citos amatos. ReTV diskusiju raidījumā “Aklā zona” ekspertu viedokļi, kad un vai vispār administratīvie izdevumi pašvaldībās samazināsies, atšķiras. Juris Pūce prognozē, ka ietaupījums būs, bet -kāds būs redzams tikai pēc pusotra gada. Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis ir piesardzīgāks, atgādinot, ka pēc iepriekšējās pašvaldību reformas izmaksas pretēji solījumiem pieauga.
Pat bez šim jauno pašvaldību neskaidrībām, kad un kā sakārtot administrācijas, kā arī vienādot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, Administratīvi teritoriālā reforma ne tu vēl nav beigusies. Pirmkārt, jāsteidz labot Satversmes tiesas noradītās kļūdas. Šonedēļ Saeimā tikās septiņu valstspilsētu un tām apkārtesošo lauku teritoriju novadu vadītāji, lai spriestu, vai pēc četriem gadiem apvienot arī šīs pašvaldības.
